Rta Intervija

Ārvalstu investoru padome Latvijā valsti un pašvaldības aicina efektīvāk izmantot kapitālu Latvijas publiskajos uzņēmumos un uzlabot valsts un pašvaldību uzņēmumu korporatīvo pārvaldību. Piemērus Baltijas mērogā intervijā Latvijas Radio izceļ Ārvalstu investīciju padomes Investīciju aizsardzības darba grupas vadītājs, zvērināts advokāts Māris Vainovskis.  

Šodien Mežaparkā notiks Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) “Vasaras konference”, kurā piedalīsies zvērināti revidenti, to palīgi un citi zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbinieki ne vien no Latvijas, bvet arī Lietuvas un Igaunijas revidentu asociācijām, kā arī Finanšu ministrijas un Valsts kontroles pārstāvji. Kā norāda Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētājas vietniece Armine Movsisjana, revidentu loma tautsaimniecībā ir ļoti svarīga, jo revidenti ieskatās uzņēmuma finanšu pārskatos, lai secinātu, ka visos būtiskajos aspektos to darbība ir atbilstoša. Latvijā revidenti esot augsti kvalificēti profesionāļi un darbojas atbilstoši starptautiskiem standartiem un ētikas kodeksam. Konferencē plānots apspriest revīzijas pakalpojumu kvalitātes izaicinājumus Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ētikas kodeksu, tostarp profesionālo grāmatvežu neatkarības standartus Valsts kontroles skatījumā, jaunās tehnoloģijas un to ietekmi uz revīziju un grāmatvedību, kā arī kriti

Skolas Latvijā ir sagatavojušās jaunajam mācību gadam, apliecina Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders. Aptuveni 420 tūkstoši iedzīvotāju rudenī sāks vai turpinās mācības dažādos izglītības līmeņos. To vidū ap 220 tūkstošiem ir vispārējās izglītības skolu audzēkņi, tiem pievienojas aptuveni 90 tūkstoši pirmsskolnieku, kā arī speciālās izglītības un profesionālās izglītības studentu. Pedagogu trūkuma jautājums joprojām ir aktuāls, taču dažādās pašvaldībās aina atšķiras. 

Ārvalstu iejaukšanās riski pastāv arī Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, norāda Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica no "Jaunās vienotības". Šodien, 22. augustā, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegāciju vadītāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes pulcējas uz sanāksmi, kuras darba kārtības centrālais jautājums ir demokrātijas apdraudējumu atpazīšana un iespējas uz tiem reaģēt nacionālā un Eiropas līmenī. Atsevišķa darba sesija sanāksmē būs veltīta situācijai Baltijas jūrā, hibrīddraudiem, kā arī migrācijas instrumentalizācijai.  

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns par to, kā aktuālākie un svarīgie pasaules notikumi, publiskā retorika, virzība uz mieru Ukrainā ietekmē mūsu sabiedrību. 

Norisinājusies Ukrainas prezidenta un ASV prezidenta tikšanās Baltajā namā. Par Donalda Trampa izteikumiem, apspriestas drošības garantijas Ukrainai un miera samita iespējas. Cik tikšanās Vašingtonā bijusi izšķiroša? Saruna ar Eiropas parlamenta deputātu Rihardu Kolu no Nacionālās Apvienības. 

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu pašlaik palikuši trīs kandidāti, atklāj satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie"). 21.jūlijā noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, bet nākamajai kārtai tika izvirzīti četri kandidāti. Pašlaik esot palikuši trīs kandidāti, tostarp no ārvalstīm. Ministrs stāstīja, ka "airBaltic" padome pašlaik veic individuālās intervijas, un septembra laikā var gaidīt, ka tiks nosaukts potenciālais nākamais uzņēmuma vadītājs. Attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti. Līdz noslēgsies konkurss lidsabiedrību turpina vadīt tās esošais pagaidu izpilddirektors un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.

Situācija laukos un zemnieku noskaņojums pašlaik ir nervozs – lauksaimniekos sakrājies nogurums gan lietavu, vēja un krusas nodarīto postījumu dēļ, gan tāpēc, ka ik katrā saulainajā dienā ražas vākšanā tiek aizvadītas pat 16 stundas. Tādēļ lauksaimnieki iebilst pret kontrolējošo dienestu pārbaudēm un atskaišu prasīšanu. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa un citu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji šodien tiksies ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu klimatisko apstākļu dēļ radušās sekas laukos.

Pretēji valsts institūciju paustajam, ka Latviju apmeklējušo tūristu skaits atgriezies un pat pārsniedzis pirmspandēmijas līmeni, tūrisma nozarē strādājošie uzsver, ka aina nemaz nav tik pozitīva. Labākais gads tūrismam līdz Covid-19 pandēmijai bijis 2019. gads, kad naktsmītnēs viesi bija pavadījuši piercarpus miljonus nakšu, savukārt pērnajā gadā pavadīto nakšu skaits bijis tikai 4,7 miljoni. Tādu ainu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atklāja tūrisma eksperts un "Travelnews.lv" vadītājs Aivars Mackevičs. Eksperts kā tūristu skaita samazinājuma galvenos iemeslus min ģeopolitisko situāciju gan Krievijas kara ietekmē, gan saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos, jo izraēlieši vairs nebrauc izmantot Latvijas medicīnas un SPA pakalpojumus.

Līdzšinējās ziņas par piektdien, 15. augustā, iespējamo Trampa un Putina tikšanos ir ar negatīvu zīmi, jo Baltais nams jau sešus mēnešus turpina mēģināt panākt mieru tikai uz Ukrainas rēķina. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt vērtēja domnīcas „Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors Artis Pabriks. Uz Krieviju nekāds spiediens nav izdarīts, tāpēc abu līderu tikšanās, ja tāda vispār notiks, vai nu beigsies ar neko, vai arī tiks panākta kāda vienošanās, kas atgādinās 1939. gada augusta vienošanos, un viss spiediens tiks izdarīts uz Ukrainu, pauda Pabriks. Savukārt Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri šodien ārkārtas sanāksmē tiešsaistē apspriedīs situāciju Ukrainā un piektdien Aļaskā paredzēto ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanos. Izskanējis, ka vienošanās starp Krieviju un Ukrainu nozīmētu kādu teritoriju apmaiņu.

Pašvaldībām tas nav nekas jauns – konsolidēt līdzekļus un raudzīties dažādos virzienos, kur varētu samazināt izdevumus. Tā Latvijas Radio sacīja Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis. Viņš teica, ka vakar, 6. augustā, pašvaldību pārstāvjiem tiekoties ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu no „Jaunās Vienotības”, uzklausīti ministrijas priekšlikumi samazināt izdevumus. Taču sarunas pēc būtības un lēmumi vēl sekos, teica Kaminskis.

Vai lauksaimnieku situāciju izdosies atvieglot ar apdrošināšanu, tas būs atkarīgs no iepriekš noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā lauksaimnieki par apdrošināšanu nesūdzējās, bet šogad gan būšot sliktāk, raugoties uz tiem segumiem, kurus zemnieki iegādājušies. Valdība otrdien, 5. augustā, ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.  Abašins norāda, ka valdības izsludinātā ārkārtējā situācija lauksaimniecībā neietekmēs apdrošinātāju maksājumus - lauksaimnieki tos saņems.

Daudziem lauksaimniekiem nebūs ražas vispār vai arī tā būs ļoti sliktas kvalitātes – tāda, ko varēs izmantot tikai lopbarībai. Bēdīgu ainu Latvijas Radio programmā Labrīt iezīmēja zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības, uzsverot, ka izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijā ir pilnīgs pamats. Viņš atzina, ka arī cenas Latvijā izaudzētajam varētu pieaugt. Krauzē arī norādīja, ka Eiropas Komisija plāno aicināt dalībvalstis veidot riska fondus, ieguldot gan Eiropas līdzekļus, gan valstu līdzekļus. Tā būtu kā viena no iespējām lauksaimnieku izdzīvošanai ilgtermiņā. Ministrs arī teica, ka šajā fondā būtu jāiegulda arī lauksaimniekiem pašiem. Tam visam vēl vajadzīgi ļoti rūpīgi aprēķini, jo gadījumos, kad seko vairāki nelabvēlīgi gadi pēc kārtas, jebkurš riska fonds būs izsmelts. Ministrs paskaidroja, ka riska fondi darbojas, ņemot vērā kopējos saimniecības ieņēmumus. -- Jau maijā lauksaimnieku sejās parādījās bažas par šī gada ražu, jo lielās lietavas apludināja lau

Rīgā norisināsies starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums. Pasākuma mērķis ir stiprināt saikni ar Latviju, veicināt pieredzes apmaiņu un sekmēt Latvijas nacionālo interešu pārstāvību starptautiskajā vidē. Forumam pieteikušies vairāk nekā 100 Latvijas izcelsmes profesionāļi, kuri strādā ANO, ES institūcijās, NATO, Eiropas Padomē, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un citās starptautiskajās struktūrās. Īpašo uzdevumu vēstniece diasporas lietās Zanda Grauze norāda, ka ir vairāki simti cilvēku, kurus darbam starptautiskās organizācijās nosūtījusi valsts, bet tikpat apmēram ir tādi, kas veido savu karjeru individuāli. Forums notiek jau ceturto reizi.

Alkohola tirgošanas ierobežojumi būtu jāpaplašina vēl, tā uzskata narkoloģe, kas strādā ar anonīmajiem alkoholiķiem, Ilze Maksima. -- Latvijā 1. augustā stājas spēkā jauni alkohola iegādes ierobežojumi – saīsināts alkohola iegādes laiks darba dienās un brīvdienās un mainīti noteikumi alkohola pirkumiem internetā. Turpmāk no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu gan veikalos, gan tīmekļvietnēs varēs iegādāties no pulksten 10 līdz 20, bet svētdienās – no pulksten 10 līdz 18. Savukārt nolūkā ierobežot impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Joprojām saglabājas augsta nenoteiktība, kā Latvijas uzņēmējus ietekmēs jaunie ASV muitas tarifi, intervijā Latvijas Radio norādījis Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Ir gan jāņem vērā, ka tiešu Latvijas eksportētāju uz ASV ir maz, taču runa ir par eksportu Eiropas Savienībā. -- Latvijas uzņēmēju noskaņojumā vērojams optimisma pieaugums - tāds secinājums Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jaunākajā indeksā, kas atspoguļo uzņēmēju noskaņojumu šī gada otrajā ceturksnī. Indeksa vērtība nedaudz pakāpusies virs 50 punktu atzīmes (50,71), un pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija pirms Covid pandēmijas.

Latvijā pieaug vecāku aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumu skaits, intervijā Latvijas Radio sacīja Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme. Ja 2023. gadā katru dienu vidēji aizgādības tiesības bija pārtrauktas trijos gadījumos, tad pērn stāsts ir bijis jau par četriem bērniem dienā. Papildu ir pieaudzis arī bāriņtiesu vienpersonisku lēmumu skaits, kas nozīmē, ka pieaug tādi gadījumi, kur bērniem ir apdraudējums veselībai un dzīvībai un tāpēc bērnus izņem no ģimenes. -- Lai skaidrotu ārpusģimenes aprūpes iespējas, īpaši uzsverot viesģimenes lomu, sākas sociālā kampaņa "Dāvā bērniem mīlošu ģimeni".

Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle pieļauj, ka droni ir nākamā industriālā revolūcija un tie ir uz palikšanu. Latvijai dronu ražošanā šobrīd ir līderpozīcijas, taču arī citas NATO valstis rada konkurenci.

Līdz šim izdienas pensiju pārskatīšana nav notikusi politiskās gribas trūkuma dēļ un kopš 1998.gāda ik pēc diviem gadiem lobētas papildu jaunas pensiju saņēmēju kategorijas. To intervijā Latvijas Radio norādīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks no Zaļo un zemnieku savienības.

Mēs cīnāmies, lai uzvarētu karā, bet mēs nevaram atļauties zaudēt mieru. To uzsver Nevalstiskās organizācijas „Pretorukpcijas rīcības centrs” valdes locekle Olena Haluška. Viņa intervijā Latvijas Radio komentēja plaši kritizēto un šonedēļ parakstīto likumu par pretkorupcijas iestāžu neatkarības atņemšanu, norādot, ka satricinājumu savā labā var izmantot Krievija un to atbalstošās personas. Haluška uzsvēra, ka par spīti Ukrainas valdības pārkāpumiem ir svarīgi, lai Kijivas partneri neapdraudētu ieroču piegādes Ukrainai. Jāatgādina, ka Olenas pārstāvētās nevalstiskās organizācijas līdzdibinātājam Vitālijam Šabuņinam jūlija vidū celta apsūdzība par it kā izvairīšanos no dienesta armijā 2022.gadā. Aktīvists kriminālapsūdzības saista ar kritiku pret prezidentu Volodimiru Zelenski. Šonedēļ esam novērojuši gan reidus pretkorupcijas aģentūras, gan likumprojekta pieņemšanu, kas paredz atcelt pretkorupcijas institūciju neatkarību. Kāds, jūsuprāt, ir iemesls notiekošajam? Olena Haluška: Diemžēl mēs redzam mēģinājumu