Rta Intervija

Minimālā ienākuma sliekšņa palielināšana iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir minimums, kam būtu nepieciešams piešķirt papildu līdzekļus no nākamā gada valsts budžeta. To Latvijas Radio atzina labklājības ministre Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”. Tam būtu nepieciešami ne mazāk kā 20 miljoni eiro, taču tas būtu būtisks atspaids tieši visneaizsargātākajiem Latvijas iedzīvotājiem. Siliņa gan piebilda, ka sarunas par valsts budžetu tikai sākas un, lai šos līdzekļus piešķirtu, būs jādiskutē ar kolēģiem valdībā.

Novērtēt ikdienas dzīves skaistumu un tiekties arī pēc garīgās vertikāles savā dzīvē – Ziemassvētkos novēl dzejnieks Normunds Beļskis. Viņš ir vārdu autors Māra Lasmaņa komponētajam dziesmu ciklam "Ar saviem mīļajiem kopā", kas tikko piedzīvoja pirmatskaņojumu Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Dziesmu ciklu pavada labdarības ideja, un drīzumā tas nāks klajā arī albuma formātā. To ieskaņojusi dziedātāja Ilona Bagele sadarbībā ar citiem mūziķiem un diviem koriem - "Ķekava" un "Fortius". Ziemassvētku noskaņās uz sarunu aicinām dzejnieku Normundu Beļski, kura ikdiena aizrit Rīgas Austrumu slimnīcā, kur viņš vada Sabiedrisko attiecību daļu. Esmu jūs satikusi pavisam neilgu laiku pēc dziesmu cikla "Ar saviem mīļajiem kopā" pirmatskaņojuma Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Kādas emocijas pilda jūsu sirdi pēc šī notikuma? Normunds Beļskis: Emociju amplitūda ir tik milzīga, ka to pat grūti aprakstīt. Es līdz trijiem naktī nevarēju aizmigt no tā pozitīvā lādiņa. Tieši pirms koncerta bīskaps Andris Kravalis mani uz

Korupcijas skandāls Eiropas Parlamentā šonedēļ turpina attīstīties. Nedēļas sākumā Itālijas tiesa izdeva kriminālvajāšanai Beļģijā bijušā deputāta Pjēra Antonio Panceri sievu. Prokuratūra uzskata, ka gan sieva, gan meita apzinājās ar ko nodarbojas viņu ģimenes galva un palīdzēja pārvadāt dārgas dāvanas. Savukārt trešdien Francijas laikraksts „Le Point” paziņoja, ka Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa esot atstādinājusi savu Latvijas izcelsmes padomnieku Eldaru Mamedovu aizdomās par smagiem pārkāpumiem, kas saistīti ar šo lietu. Oficiāli atstādinātā padomnieka uzvārds netiek minēts. Lai apspriestu to, kā šāda mēroga korupcija varēja rasties Eiropas Parlamentā un ko vajadzētu darīt, lai šādi skandāli neatkārtotos, mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs uz sarunu ir aicinājis Rafaelu Kergueno. Viņš ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas „Transparency International” Eiropas Savienības biroja eksperts.

Latvijas ekonomika virzās mērenā recesijā. Recesija nebūs liela, tomēr iedzīvotājiem nepatīkama, jo mazināsies pirktspēja laikā, kad liela daļa iedzīvotāju jau saskaras ar lielākiem izdevumiem, intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Viņš prognozēja, ka situācija varētu uzlaboties nākamvasar, bet nav izslēgts, ka arī nākamā apkures sezona būs līdzīga šai. Tādā gadījumā valdībai nāksies domāt, kā palīdzēt iedzīvotājiem. Rutkaste norādīja, ka augošās cenas ietekmē arī valsts izdevumus, un nākamā gada valsts budžeta izaicinājumi būs lieli. Tāpat ekonomists uzsvēra, ka svarīgi izdiskutēt – vai vispār ir iespējams un kādā veidā mainīt nodokļus. Šobrīd tam nebūtu liela efekta. Valdība šodien, 22. decembrī, ārkārtas sēdē iepazīsies ar aktualizētām makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un budžeta bilances prognozēm turpmākajiem trīs gadiem. Budžeta izstrāde sāksies nākammēnes.

Jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas viens no galvenajiem īstermiņa uzdevumiem ir saistīts ar tarifu politiku, panākot tarifa samazinājumu. Tā Latvijas Radio sacīja jaunais Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (Jaunā Vienotība). Viņš uzsvēra, ka jau tagad paredzēts, ka Kopējais Sadales un Augstsprieguma tīklu tarifu pieaugums būs par pusi mazāks, nekā sākotnēji plānots.

Šodien, 20. novembrī, norisināsies premjera Krišjāņa Kariņa no „Jaunās Vienotības” otrās valdības pirmā darba sēde. Ministri uz kopīgu sēdi gan pulcējās jau pagājušajā nedēļā, īsi pēc balsojuma Saeimā, taču tā bija tikai svinīga sēde, kurā nekādus valstiski svarīgus jautājumus nerisināja. Šodien valdība plāno izskatīt un apstiprināt nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas grafiku. Valdības sēdē plānots skatīt arī jautājumus par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu. Premjers Krišjānis Kariņš Latvijas Radio atzina, ka tāpat kā kaimiņos, arī Latvijā Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir vērojama ekonomikas bremzēšanās. Tāpēc plānota ekonomikas transformēšana, konkrēti intelektuālā eksporta jomā.

Rīga šodien, 19. decembrī, uzņem Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītājus. Viņi plāno pārrunāt Krievijas sākto karu Ukrainā un izmaiņas drošības situācijā Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Arktikas reģionos. Pārrunās arī sadarbību palīdzības sniegšanā Ukrainai. Kā Latvijas Radio norādīja "Progresīvo" Saeimas deputāts, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes profesors Andris Sprūds, mūsu reģions ir samērā drošs, tomēr tieši saskaras ar agresorvalsti Krieviju, tādēļ ir svarīgi sadarboties, lai būtu gatavi reaģēt iespējamā krīzes situācijā. Turklāt, kā uzsvēra Sprūds, šie apvienotie spēki būs tie, kas spēs reaģēt visātrāk, tāpēc svarīgi runāt par kopīgām militārām mācībām:

Godīgs, vērīgs, smalkjūtīgs, ar izteiktu humora dzirksti apveltīts - tā kolēģi - kino ļaudis raksturo kino dramaturgu Alvi Lapiņu. Līdzīgu raksturojumu varētu dot viņa rakstītajiem kino scenārijiem, kas ir pamatā aptuveni 30 Latvijas filmām. To vidū ir tādi populāri darbi kā "Mirāža", "Aija", "Zītaru dzimta", kā arī lieliskās ģimenes filmas – "Emīla nedarbi", "Ziemassvētku jampadracis" un "Ūdensbumba resnajam runcim". Alvis Lapiņš šogad pasludināts par "Lielā Kristapa" balvas laureātu par mūža ieguldījumu filmu mākslā. Kā jūs pats attiecaties pret faktu, ka tagad četriem jūsu "Lielajiem Kristapiem" piepulcēsies arī balva par mūža ieguldījumu? Alvis Lapiņš: Tā pirmā doma – vai tad mūžs jau galā? (smejas). Bet tas ir jauki, jo apliecina, ka kādam kaut kas labs ir izdarīts caur tiem darbiem. Nu, slikta sajūta nav! Paldies! "Lielais Kristaps" ir taustāma, profesionāļu piešķirta balva, bet vai esat saņēmis arī kādas, tā teikt, netaustāmas, bet ļoti svarīgas balvas? Kad kāds vienkārši personiski pasaka paldies

Ir sācies ikgadējais Latvijas Radio organizētais labdarības maratons "Dod pieci!", kas šogad veltīts ukraiņu bēgļu bērniem. Kā intervijā Latvijas Radio norādīja "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, bērni karā cieš visvairāk. "Dod pieci!" līdzekļus šogad izlietos bērnu vajadzībām trijos virzienos – izglītības, veselības un sociālās palīdzības jautājumu risināšanai. "Ziedot.lv" jau ir saņēmis ap 50 palīdzības lūgumu - galvenokārt ukraiņu bērniem ir vajadzīga datortehnika, lai varētu mācīties, ģimenēm ir nepieciešams silts ēdiens, ziemas drēbes un apavi. Dimanta aicināja nepalikt vienaldzīgiem un palīdzēt ukraiņu bērniem kaut nedaudz salabot bērnību.

Šī gada vasarā Eiropas Savienība (ES) beidzot uzsāka iestāšanās sarunas ar divām Rietumbalkānu reģiona valstīm – Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Decembra sākumā tieši Albānijas galvaspilsētā Tirānā notika ES un Rietumbalkānu valstu līderu samits, kas pirmo reizi tika rīkots kādā valstī ārpus 27 valstu bloka. Albānija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, taču tās iedzīvotāju noskaņojums par virzīšanos pretī ES ir viens no augstākajiem. Samita norises laikā Tirānā viesojās arī Latvijas Radio žurnālists Uģis Lībietis, kurš tikās ar ES delegācijas vadītāju Albānijā Kritianu Hohmannu un runāja par Albānijas virzību pretī ES.

Valdības veidošanas sarunas divarpus mēnešu garumā parlamentārā demokrātijā nav ilgs laiks – tas ir pat zem vidējā rādītāja, intervijā Latvijas Radio atzina Valsts prezidents Egils Levits. Valdības deklarācijas projektu prezidents vērtēja kā solīdu, norādot, ka to vēl precizēs valdības rīcības plānā. Kā norādīja Levits, tā nav ambicioza programma, bet pietiekami solīda, lai valsts virzītos uz priekšu. Atsevišķās jomās esot arī saskatāms izrāviena potenciāls – tostarp solījums palielināt finansējumu zinātnei, atjaunīgās enerģijas jaudas palielināšana un darbinieku prasmju uzlabošana un pārkvalificēšanās. Kā atzina prezidents, jaunās valdības mērķi ir reāli īstenojami, bet, vai tas izdosies, atkarīgs no koalīcijas partiju iekšējās disciplīnas un sadarbības.

Jāturpina reforma policijā, jāpārveido krīzes vadības sistēma, savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir vairāk jākooperējas ar pašvaldībām, jāiesaista vairāk brīvprātīgo un jāatjauno posteņi – to kā redzamākos darbus iekšlietu nozarē saredz topošais iekšlietu ministrs jaunajā valdībā no Apvienotā saraksta Māris Kučinskis. Viņš norāda, ka ļoti svarīga ir arī infrastruktūras pilnveide un, protams, atalgojums, kur zināmu stabilitāti dodot noteiktais 10 % pieaugums iekšlietu nozarē strādājošajiem. Kučinskis Latvijas Raido pauda pārliecību, ka rīt, 14. decembrī, Saeimā valdību aptiprinās un nav nekādu pazīmju, ka tas nenotiks.

Šonedēļ visdrīzāk jauno valdību Saeimā apstiprinās. To Latvijas Radio atzina Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts Armands Krauze. Viņš norādīja, ka valdības izveide bijusi pārāk ilga un viens no iemesliem tam bijusi arī Valsts prezidenta Egila Levita rīcība – nenominējot Kariņu kā premjeru jau pašā sākumā. Krauze arī atzina, ka jaunās valdības deklarācijā ir ļoti daudz vispārīgu frāžu – veicināsim, atbalstīsim, bet maz konkrētības par darāmajiem darbiem.

Pēdējā gada laikā Eiropas Savienība ir spērusi vairākus iedrošinošus soļus, lai veicinātu Rietumbalkānu valstu tuvināšanos 27 valstu blokam. Šonedēļ Albānijas galvaspilsētā Tirānā notikušais Eiropas Savienības un Rietumbalkānu samits ir viens no apstiprinājumiem, ka šis reģions joprojām ir viena no Eiropas prioritātēm. Taču, ja valdību līmenī sadarbība rit uz priekšu visai raiti, trūkst sarunu ar Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem. Tā uzskata Albānijas sadarbības un attīstības institūta pārstāvis Ardians Hakajs. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) bieži vien darbojas vairāk kā soda institūcija. To intervijā Latvijas Radio, runājot par NEPLP lēmumu anulēt apraides licenci telekanālam "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain"), sacīja Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Anna Platpīre. "NEPLP bieži vien darbojas vairāk kā soda institūcija, demonstrējot vairāk spēku," teica asociācijas vadītāja. Viņa arī atzīmēja, ka šis precedents nav patīkams, jo pārkāpumi medijiem mēdz būt, tostarp mēdz būt gan pārkāpumi saturā, gan arī tehniski pārkāpumi.

Satiksmes ministrija bija viens no iekārojamākiem amatiem jaunajā Saeimas sasaukumā. To ļoti gribēja arī Apvienotais saraksts, vēloties uzlabot ostu pārvaldības modeli. Topošais Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības Latvijas Radio atzina, ka viņa ievēlēšanas gadījumā neplāno būtiskas izmaiņas ostu reformā, tomēr sadarbībā ar uzņēmējiem un pašvaldībām būtu jādara viss iespējamais, lai palielinātu kravu apgrozījumu Latvijas ostās.

Lai sniegtu pārskatu par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" progresu šajā gadā, notiek Industrijas diena. Tajā runās par aktuālajiem un plānotajiem publiskajiem iepirkumiem, aktivitātēm, lai sagatavotos turpmākajiem būvniecības darbiem. Kā Latvijas Radio sacīja dzelzceļa projekta "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB "Rail valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, šobrīd noslēdzas projektēšanas fāze un sākas jau būvniecība. Pēc viņa teiktā "Rail Baltica" nozīmība tikai pieaug, taču Driksna atzina, ka pieaug arī izmaksas. Nākamgad tiks precizētas izmaksas un visdrīzāk tiks prasīta arī papildu nauda no ES fonda. Taču, neskatoties uz to, arī paša Rail Baltic projekta nozīmība pieaug un tiek domāts jau arī par citu iespējamo virzienu attīstību.   Par "Rail Baltica" attīstību diskusija arī raidījumā Krustpunktā.

28. novembra vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savas valsts prestižāko mediju balvu saņēma Francijas žurnālisti. Pētnieciskās žurnālistikas celmlauzis Albērs Londrs (Albert Londres) kļuva pazīstams 1.Pasaules kara laikā, bet viņa vārdā nosaukto godalgu pirmoreiz pasniedza pirms 90 gadiem. Par to vecāka ir tikai Pulicera balva, kurai ir jau 110 gadi. Apbalvošanas ceremonijas dalībnieki – diplomāti un iepriekšējos gados godalgotie franču žurnālisti – Rīgā pieminēja Ukrainas karā kritušos reportierus, kuru vidū ir Frederiks Leklerks Imhofs no Francijas. No Latvijas Nacionālās bibliotēkas viņi tiešsaistē saslēdzās ar Kijivu, lai Albēra Londra goda balvas pasniegtu Ukrainas žurnālistiem Andrejam Caplienko (Andriy Tsaplienko, "1+1 Media Ukraine") un Servgilai Musajevai (Sergvil Musaieva, "Ukrainska Pravda"). Arī tradicionālo Londra balvu franču žurnālistiem audiovuizuālo un drukāto mediju kategorijā šogad saņēma Ukrainai veltīti darbi – Aleksandras Žusē un Ksenijas Boļšakovas pētījums par Krievijas armijas a

Līdzšinējā valsts fiskālā politika lielā mērā ir bijusi pareiza, tostarp sniedzot finansiālu palīdzību iedzīvotājiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju un Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā. To Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Viņa norādīja, ka Latvijas parāds ir vidēji divas reizes mazāks nekā citās Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstīs. Tas gan nenozīmējot, ka aizņemties ir labi, vienlaikus atzīmējot, ka būtībā citu variantu jau nav.

Iedzīvotāji pensijai 3.pensiju līmenī uzkrāj ne tik aktīvi, kā tam vajadzētu būt. Tā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Purgailis. Neieguldot 3.līmenī, kas ir brīvprātīgs, vai arī, ja nav papildu uzkrājumi citos veidos, tad šobrīd pensionējoties, cilvēkiem būtiski sarūk ienākumi, vidēji saņemot aptuveni pusi no pirmspensionēšanās algas. Purgailis iesaka veidot uzkrājumus, izmantojot finanšu tirgus, ieguldīt 3.pensiju līmenī, vai arī investējot lietās, kuru vērtība pieaug.