Zinmais Nezinmaj

Tablete šim, pulverītis tam - mēdzam domāt, ka uzņemtais uzturs nevar pilnvērtīgi nodrošināt visas mūsu organisma vajadzības, tāpēc roka sniedzas pēc uztura bagātinātājiem. Tas, cik pilnvērtīgs vai nabadzīgs ir mūsu uzturs, būtu cita raidījuma temats, taču šodien palūkosimies tieši uz centieniem to papildināt. Ko par papildu uzņemtiem vitamīniem, minerālvielām un dažādiem fitoterapijas izstrādājumiem saka mūsu organisms? Cik derīgi ir multivitamīnu kompleksi un kas jāņem vērā, lai visi šie noderīgie savienojumi mūsu organismā pēkšņi nesāktu cits citu izslēgt? Kas no tā visa tiek lietderīgi lietots un uzkrāts un kas drīzāk traucē nekā palīdz, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore farmakoloģijā, sertificēta farmaceite Zane Dzirkale.  

To, ka apkārtējā vide ietekmē mūsu labsajūtu un veselību, lieliski zinām. Bet planēta Zeme nav izolēta no pārējā kosmosa. Vai Saules aktivitātes, piemēram, vētras, Mēness fāzes un izmaiņas Zemes atmosfērā atstāj ietekmi uz mūsu veselību un pašsajūtu? Šis jautājums urdījis nevienu vien. Ko par to saka pētniecība, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro "StarSpace "observatorijas saimniece, amatierastronome Anna Gintere un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Kā norises dabā un vēl augstākā līmenī - kosmosā - iespējams ietekmē mūsu organismu. Vai Saules vētras un Mēness ietekme varētu skaidrot izmaiņas mūsu sirdsdarbībā vai garastāvoklī? Kādus pierādījumus ir raduši zinātnieki, bet ko esam izdomājuši paši?

Arheoloģiskie izrakumi Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē ilguši piecus gadus. To laikā atklātas pārsteidzošas ainas un fakti, tostarp īsts "kaulu kambaris" - ievērojami apbedījumi. Ko zinām par šiem vairākiem tūkstošiem mirušo un kādus vēl citus noslēpumus glabā katedrāles sienas, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj vēstures doktors, arheologs Artūrs Tomsons. Rīgas panorāmā starp vairākām dievnamu torņu smailēm paceļas arī Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles tornis. Vecrīgā, kur nelielā attālumā cita no citas izvietojušās Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rīgas Svētā Jāņa baznīca, Rīgas Doms, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca un vēl citi dievnami, Jēkaba katedrāle, protams, izceļas ar savu vēsturi, notikumiem un cilvēkiem, kuri ar baznīcu bijuši saistīti. Interesanti, ka kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem katedrāle ir katoļu arhibīskapa sēdeklis, taču katedrāles torņa virsotnē joprojām atrodas luterāņu baznīcām raksturīgais metāla gailis, kas pierāda celtnes nozīmību arī luterāņiem vairāku gadsimtu garumā. Pirms trim

Apkopojot Latvijas iedzīvotāju genoma informāciju, pētnieki atklājuši interesantus faktus par latviešiem un lietuviešiem, piemēram, mednieku-vācēju gēna klātbūtni, kas ir retums mūsdienu Eiropas iedzīvotāju kopienā. Kāpēc nepieciešams apzināt iedzīvotāju genomu un ko tas dos medicīnai un pētniecībai, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš. Ģenētika lielā mērā regulē mūsu dzīvi, proti, nosaka, cik stipra būs mūsu veselība, kā arī - vai un ko pārmantosim no iepriekšējām paaudzēm. Taču svarīga ir ne vien mūsu individuālā ģenētika, bet arī tas, kāds ir lielākas populācijas genoms. Šobrīd Latvijas iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties pētniecības projektā, kas zinātniekiem Eiropas mērogā ļautu iegūt datus par vairāku valstu iedzīvotāju genomu, tā saistību ar kādām saslimšanām, un tas savukārt palīdzētu attīstīt veselības aprūpi un plānot profilaktiskus pasākumus slimībām. Kas vēl interesanti - līdz šim jau iegūtie dati

Šis laiks, kad dabā kokiem birst lapas un apkārt sāk valdīt visai liela pelēcība, senatnē tika uzskatīts par veļu laiku. Dažādās tautās tradīcijas mirušo godināšanai ir atšķirīgas. Latviešiem, šķiet, tā vairs nav norma lauku māju bēniņos glabāt zārku vai jestri dancot un spēlēt mūziku pēc bērēm, kā to darīja mūsu senči. Tomēr bērēs mirušā zārku cilvēki joprojām mēdz apsegt ar vilnas segu, lai aizgājējam siltāk, no mirušā atvadāmies ar trim saujām smilšu, un tad atkal aizgājējs ir kopā ar mums bēru mielastā, tikai - ar sakrustotu nazīti un dakšiņu pāri šķīvim un otrādi apgāztu glāzi. Tautas tradīcijas šeit mijas ar kristīgajām, un pēdējos gados Latvijā atvadu ceremonijās biežāk izskan aplausi - kā simbols dzīves svinēšanai un kā pateicība aizgājējam. Apbedīšanas tradīcijas Rīgā laiku lokos šoreiz iepazīsim Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā kopā ar vēsturnieci, muzejpedagoģi Irēnu Strēli. No Amerikas nākušo Halovīna svētku priekšsākumi meklējami Eiropā Tuvojas laiks, kad daudzviet pasaulē  ļaudis tērpsies

Kā top skaistās amatieru un profesionāļu fotogrāfijas ar Zemes atmosfēras parādībām, tuvo un tālo kosmosu? Kā Visuma dzīles "iegūst krāsas" fotoattēlos un kāpēc attēli ir tik nozīmīgi kosmosa izpētē? Skaidro Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. "Var sākt pat ar mobilo telefonu," atzīst Ilgonis Vilks, vaicāts, kāda tehnika būtu nepieciešama amatierim, lai pievērstos astrofotogrāfijai. "Galvenais moments būtu tas, kāpēc astronomijas amatieri fotografēt debesis. Šeit galvenie ir estētiskie iemesli. Jā, protams, ir astronomijas amatieri, kas piedalās kādos specifiskos projektos, novēro supernovas, novēro asteroīdu aizklāšanas un citas lietas, kur viņi attēlus iegūst jau profesionālām vajadzībām patiesībā," stāsta Ilgonis Vilks. "Bet tā astronomijas amatieri fotografē debesis savam un citu priekam, un šeit ir tas estētiskais moments priekšplānā. Un tad, piemēram, ir svarīgi, nevis tikai nofotografēt Piena ceļu, bet arī, lai tas Piena ceļš būtu kādā skaistā, interesantā ainavā, la

Nesen Rīgas Tehniskā universitāte pārspējusi līdzšinējo Ginesa rekordu ideju radīšanā. Tāpat eksperimentā sacentušies cilvēki un mākslīgais intelekts, un uzvarējuši cilvēki. Visticamāk, ne viens vien būs saskāries ar situāciju, kad jāpiesēžas pie baltas papīra lapas, uz kuras, piemēram, jāsaraksta visas iespējamās idejas saistībā ar kāda pasākuma rīkošanu. Varbūt būsiet paši piedalījušies kādā radošās domāšanas treniņā, kurā jāizdomā pēc iespējas vairāk veidu, kā varētu izmantot vienu vai otru priekšmetu. Prāti darbojās un radošums atraisījās arī nesen notikušajā “Lielākajā prāta vētrā pasaulē” Rīgas Tehniskajā universitātē. Kā pētniekiem rodas idejas, kas ir ideju avots inženierzinātnēs un kā idejas rada mākslīgā intelekta rīki? Vai kādudien mākslīgais intelekts radīs labākas idejas nekā mēs, cilvēki, vai arī šajā jomā cilvēks saglabās savu pārspēku, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Ginesa rekorda idejas autore - Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes inovāciju centra Dizaina fabrikas vadītāju Elīna M

Šī gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta pētījumiem par sieviešu darba dzīves izmaiņām gadsimtu laikā. Kā mainījušās sociālās normas, tradīcijas un ģimenes un ko ekonomikai nozīmē sievietes darba tirgū? Kur ir meklējami cēloņi 21. gadsimta nevienlīdzīgajam atalgojumam? Nobela prēmija ekonomikā piešķirta amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai par pētījumiem, kas palīdzējuši izprast sieviešu lomu darba tirgū. Kā uzsvērusi akadēmija, tad Hārvarda universitātes profesores Goldinas “pētījumi atklāj pārmaiņu cēloņus, kā arī galvenos joprojām pastāvošās dzimumu nevienlīdzības cēloņus”. Akadēmijas paziņojumā norādīts, ka Goldinas darbs “sniedzis pirmo visaptverošo pārskatu par sieviešu ienākumiem un līdzdalību darba tirgū gadsimtu gaitā”. 77 gadus vecā Goldina ir trešā sieviete, kurai piešķirta Nobela prēmija ekonomikā.  Pie kādiem secinājumiem tad Klaudija Goldina nonākusi un kā viņas sniegumu vērtē pašmāju ekonomisti un citu jomu speciālisti, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Biznesa

Pusotra balva fizikai - tā par šī gada Nobela komisijas izvēli saka eksperti. Kvantu fizikas eksperimenti, gan lāzeru fizikā, gan ķīmijā. Kas ir šī gada laureātu veikums? Gaismas fizika - vienā gadījumā ar ārkārtīgi īsiem gaismas impulsiem, otrā gadījumā - ar ķīmijas metodēm iegūti gaismu emitējoši nano punkti. Kas tas viss īsti ir? Kāpēc tie ir svarīgi zinātnes atklājumi, šos un citus jautājumus par šī gada Nobela prēmiju ķīmijā skaidro Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optomerijas fakultātes profesors un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors Sergejs Gaidukovs. Nobela prēmija ķīmijā šogad piešķirta trim ASV zinātniekiem, kuru pētījumi snieguši būtisku ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā. Viņu atklājumi ir saistīti ar kvantu punktu pielietošanu zinātnē. Šie punkti ir nanometros mērāmas daļiņas, taču to pusvadītāju spējas jau plaši tiek  izmantotas modernajās tehnoloģijās un medicīnā. Piemēram, tie ir v

Apziņa, ka kādam svešam ir mūsu mājas atslēgas vai maksājumu kartes pin kods ir ļoti satraucoša un nepatīkama. Vai tikpat piesardzīgi esam ar saviem datiem virtuālajā vidē, ko atstājam aiz sevis milzīgajā datu pasaulē un kas ir šie dati - atkritumi vērtīga valūta? Vai ļaut pelnīt ar mūsu datiem kādam citam un cik gatavi esam pastāvēt par saviem datiem kā vērtību, un kāpēc dalīšanās ar šo vērtību ir nepieciešama? Kādas ir mūsu pašnoteikšanās tiesības digitālajā pasaulē, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē VAS Elektroniskie sakari "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš.

Noteikti ne viens vien ir pamanījis, ka šoruden pļavas uzvedas visai dīvaini. Šī gada siltās sezonas laikapstākļi "izsituši" pļavas no ierastā ritējuma. Laikā, kad dabai pamazām jādodas ziemas miegā, kā tas ir ierasts mūsu platuma grādos, pļavās zied saulpurenes. Kāpēc šogad pļavas uzvedas tik dīvaini? Kādas varētu būt ilgtermiņa sekas, ja šādas vasaras atkārtotos un ko par šīm izmaiņām domā no ziedēšanas atkarīgie kukaiņi? Raidījumā Zināmais nezinājamā analizē un vērtē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš, botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova un entomologs Uģis Piterāns.   "Augi ir pielāgojušies visai efektīvi dzīvot mainīgos apkārtējos vides apstākļos, jo mainība ir viena no vides pamatīpašībām. Ne vienmēr var paredzēt laiku, kad mainība būs. Mums ir labi zināma sezonalitāte, ziemā ir aukstāks nekā vasarā, savukārt vasarā ir vairāk saules gaismas. bet kurā brīdī precīzi tas būs, vai tas būs mēnesi agrāk vai vēl

Cilvēka ģenētika, vide un dzīvsveids lielā mērā lemj likteni, ja runa ir par dažādām saslimšanām. Precīzijas medicīna ir jauna pieeja slimību ārstēšanai un profilaksei, kurā ņemta vērā katra cilvēka ģenētiskā daudzveidība, vide un dzīvesveids. Kas apvieno šos trīs faktorus, lai lemtu par labāku ārstēšanu un laicīgāku profilaksi. Kā tas notiek reālajā dzīvē, skaidro Latvijas Universitātes profesors, gastroenterologs Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Māris Leja. 

Kaupo - nodevējs, Kaupo - politiķis, Kaupo - ceļotājs? Kas īsti bija Kaupo un vai Kaupo vispār bija Kaupo? Ko zinām par šo vēsturisko personību un cik daudz vēsturisko interpretāciju par šo leģendāro cilvēku ir faktos balstītas, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns un Greifsvaldes Universitātes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieks, vēsturnieks Gustavs Strenga. Ūdenim ir liela loma kā sociālajās, tā arī reliģiskajās darbībās Tīrība un šķīstība ķermenim, tīrība un šķīstība miesai: kā sociālajās, tā arī reliģiskajās darbībās ūdenim ir liela lomu, saka teoloģijas profesors Valdis Tēraudkalns. Par kristīšanu ar ūdeni informāciju varam atrast Bībelē, Jaunajā Derībā, kur minēts, kā Jānis Kristītājs Jūdejas, tagadējās Izraēlas, iedzīvotājus un arī Jēzu kristījis Jordānas upē. Kā izpaužas kristīšana dažādās kristīgajās konfesijās un cik liela nozīme šim rituālam ir citās reliģijās, stāsta LU  Teoloģijas

Nesen Austrālijā attaisnota sieviete, kuru apsūdzēja par trīs zīdaiņu nāvi. Pateicoties ģenētiķu pētījumiem, atklājās, ka bērni nav miruši vardarbīgā nāvē, bet gan ģenētiskas anomālijas dēļ. Kā ģenētika nāk talkā tiesu darbā? Kā noteikt, kurš dvīnis ir pastrādājis noziegumu un kurš nevainīgs? Notiesāt nedrīkst atbrīvot - tāds varētu būt moto nozieguma izmeklēšanas brīdī, taču komatus pareizajās vietās salitk palīdz tikai laba pierādījumu bāze.  Dažkārt te talkā nāk ģenētiķi, kuri par savu darba lauku izmanto pierādījumus, kas nekad nemelo - cilvēka DNS. Kādu informāciju par noziegumu var sniegt cietušā vai apsūdzētā gēni un kādi neparasti gadījumi pieredzēti tiesu praskē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj SIA "GenEra" valdes priekšsēdētāja Ilze Radoviča-Spalviņa.

Nav noslēpums, ka krāsas un formas šajā pasaulē neredzam gluži vienādi. Ne tikai redze, arī citas maņas mūsu smadzenēs ziņo par ārējo pasauli visai atšķirīgi. Ceļš, ar kādu gaismas viļņi ceļo no mūsu acs līdz smadzenēm, šo vizuālo informāciju savdabīgi “apaudzē”. Kādā veidā citas maņas ietekmē to, kā redzam un uztveram pasauli sev apkārt, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters.

Kad meklējumi aizsākumi pieminekļu aizsardzībai, jeb kurā laikā kad sabiedrība nobrieda domai, ka vēsturiskas vērtības jāsargā īpaši un kā notika šis process, mainoties valdošajām varām Latvijas teritorijā. Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieki: Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Šnē un šīs fakultātes Arheoloģijas un vēstures nodaļas docents Mārtiņš Mintaurs. Kapu pieminekļi: cilvēku vēlmes, iekārtojot mūža mājas Akmeņkalis Ivars Feldbergs ir meistars ar vairāk nekā 40 gadu stāžu. Viņš dalās pārdomās, kas ir gaumīgs kaps un kā notiek darbs pie kapakmeņa  izveides. Akmeņkalis teic, ka populārākais materiāls, kas tiek izmantots,  veidojot piemiņu cilvēka mūžamājām, ir granīts. Tas parasti tiek eksportēts no Ķīnas un Polijas, bet meistara iecienītākais materiāls ir laukakmens, kas jau no dabas ir skaists ar reljefu un krāsu. Skatot uz neparastiem, izciliem vai dīvainiem kapu pieminekļiem pasaulē, ir jāmin franču rakstnieka, zinātniskās fantastikas

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs laidis klajā grāmatu, kas veltīta muzeja karogu kolekcijai. Tajā atrodami daudzi simti karogu un to detaļu, tostarp arī senākie karogi Latvijā. Kādu stāstu sevī nes karogs laiku laikos? Kopā ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciālisti Anitu Gailišu skaidrojam, kā no militārās jomas karogs kļuva par valsts simbolu, ar ko no karoga atšķiras standarts un vimpelis un kādi karoga atribūti savulaik tika dāvināti Dziesmu svētku dalībniekiem. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītājas Anitas Gailišas grāmata “Stāvi stipri, strādā droši. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja karogu kolekcija” tapusi vairāku gadu desmitu darba rezultātā, pētot muzeja karogu kolekciju. Unikālais izdevums ir vērtīgs izziņas materiāls karogu vēstures – veksiloloģijas – pētniekiem, kā arī vizuāli un informatīvi bagāts ceļojums karogu vēstures stāstos ikvienam interesentam. “Karogu kolekcijas priekšmeti hronoloģiski aptver piecus gadsimtus un atspoguļo Rīgā un Latvijā vēsturi

Polārpētnieki no Latvijas šogad viesojušies Alpos, lai pētītu ledājus šajā Eiropas reģionā. Zinātnieki mērīga ledus biezumu šajos kalnos, kur ledāji kūst ārkārtīgi strauji, prognozes paredz, ka 2050. gados Alpos vairs nebūs ledus. Ko saka pašmāju pētnieku pieredze? Plašāk skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Kristaps Lamsters un šīs fakultātes doktorantūras studenti Pēteris Džeriņš un Lelde Švinka. Straujās pārmaiņas, kas kalnos sākušās jau kopš 20 gadsimta vidus, ir cilvēka darbības rezultāts. Modeļi prognozēm, ir dažādi.  "Ar diez gan lielu varbūtība varam pateikt, ka tiešām Alpu ledāji līdz gadsimta beigām nokusīs par vismaz četrām piektdaļām. Tāds pat liktenis sagaida arī Norvēģijas ledājus," norāda Kristaps Lamsters. "Islandē varbūt vēl 100 gadus var pagaidīt, kamēr visi ledāji izzudīs." Ledāju kušanas dēļ katastrofas jau notiek: var uzkrāties daudz ūdens ezeros, tas var noplūst, atsedzas nestabilas nogāzes, kas var nogrūt. Tās ir lokālas dabas ka

Ne tikai uz lielceļiem vai ostās ir intensīva satiksme - arī mūsu gaisa telpa burtiski čum un mudž no pasažieru un kravas pārvadājumiem. Ap 100 tūkstoši pasažieru reisu - par tādu satiksmes intensitāti runājam aviācijā. Un neskatoties uz šo milzīgo apjomu, debesīs nelaimes gadījumi kļūst aizvien retāki. Cilvēciskai kļūmei vai sīkai tehniskai ķibelei 10 kilometru augstumā var būt smagas sekas. Daudzas aviokatastrofas ir spilgts piemērs tam. Kas ir biežākie cēloņi nelaimēm aviācijā un vai krīzes brīdī ir iespējams ko darīt lietas labā, skaidro RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Aeronautikas institūta direktors Ilmārs Blumbergs un Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters. "Kas man rada drošības sajūtu, jo man ir ļoti bail lidot ar lidmašīnu, dažreiz sanāk, ka es arī ieķeros krēslā, kad paceļas un nolaižas, ka ir lielāka iespēja iekļūt negadījumā, braucot uz lidostu, nekā lidojot. Tas labi parāda, ka drošība ir," atzīst Valdis Zuters. "Cilvēki nekāps lidmašīnā, ja lidošana nebū

Mūsdienu lauksaimniecība brīžam šķietami liek izvēlēties - raža vai ilgstpējība globālā mērogā. Joprojām lauksaimniecībā izmanto vielas, kuras potenciāli iespaido visu ekosistēmu. Eiropas Komisija šogad apstiprināja glifosāta tālāku lietošanu lauksaimniecībā, ka tā nerada tiešu kaitējumu cilvēka veselībai. Tas, protams, radīja pretējas reakcijas lauksaimnieku un vides organizāciju starpā. Bet kas notiek ar pesticīdu "kokteili" augsnē: kad un kā tās sadalās un kāda ir ietekme uz apkārtējo vidi. Skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) Augu aizsardzības zinātniskā institūta "Agrihorts" vadītāja Viktorija Zagorska un pētniece Regīna Rancāne.