Zinmais Nezinmaj

Pēc klausītāju lūguma skaidrojam, kā raķešu starti un citi ar kosmosu saistīti tehnoloģiju veikumi ietekmē Zemes atmosfēru? Vai tiešām raķešu startos atmosfērā izsit caurumus, kas ir melnais ogleklis un kāda ir kosmosa nozares "zaļā pēda", raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro astronomijas entuaziasti Ints Ķešāns un Raitis Misa. 2022. gadā tika veikti 180 orbitālie starti. Tas nav tik daudz, kā bija 20. gadsimta 60. gados, bet startu paliek arvien vairāk un ir prognozes, ka arvien pieaugs. Runājot par degvielu, ko sadedzina kosmosa kuģim startējot, tas ir niecīgs daudzums, salīdzinot ar citām industrijām. "Ja salīdzināt ar pārējo industriju uz zemes, vienalga, vai skatāmies aviāciju, automobiļus, kuģus, vai vienalga kādu ražošanu, tas piesārņojums, ko nesēji dod, ir nesalīdzināmi mazs," atzīst Ints Ķešāns. "Es domāju, ka virtuvē mēs vairāk sadedzinām gāzi, nekā piesārņojums, ko rada raķetes," piebilst Raitis Misa. Ints Ķešāns skaidro, ka ir aprēķināts, ka no vidēji 150 - 180 startiem atmosfērā nonāk ap 1

Kas liek putniem vākties baros, skudrām strādāt sinhroni un sikspārņiem pārvietoties tā, it kā tos vadītu kāds spēks no malas? Kas ir šīs vienotās kolektīvās uzvedības pamatā dzīvniekiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro biologs, Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors Indriķis Krams. "Grupā ir drošāk," atzīst Indriķis Krams, skaidrojot, ka daudzi dzīvnieki dzīvo lielākās grupās, kas nav tikai radinieki. Dzīvojot grupa, var daudz ko darīt un justies drošāk. "Kāds var ar kaut nodarboties drošāk, ja nav jāskatās riņķī, ka tev nezogas klāt plēsējs, vai neuzglūn kāda cita nelaime," norāda Indriķis Krams. Cilvēku pasaulē viņš norāda uz situāciju Ukrainā, ka sociālais dzīves veids un spēja dzīvot grupā ikdienā daudzus paglābj. Individuālistiem ir grūtāk. Dzīvnieku pasaulē viņš norāda uz pelēko vārnu. "Tas ir putns, kas gluži pa Doma laukumu vēl tik brīvi nesoļo, bet, domāju, drīz arī šeit būs daudz vairāk," vērtē Indriķis Krams. "Tas, ko mēs pa pēdējiem 10 gadiem esam novērojuši,

"Zero Waste Latvija" jau sesto gadu rīko talku, jeb Atkritumu zīmolu auditu, lai ne tikai savāktu atkritumus, bet lai arī tos analizētu. Šogad pētīts, kāda veida un kuru ražotāju zīmoli visbiežāk sastopami Daugavgrīvas pludmalē. Atkritumus pludmalē vāc un analizē arī ekspedīcijas "Mana jūra" dalībnieki. Savukārt raidījumā skaidrojam, kādi ir secinājumiem pēc šīm norisēm. Stāsta "Zero Waste Latvija" valdes locekle Elīna Kolāte un Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme. Ekspedīcijas "Mana jūra" šī gada dati rāda, ka katros 100 metros pludmales zonā tiek atrastas 375 atkritumu vienības. Dominē cigarešu izsmēķi, labā ziņa - pudeļu skaits samazinājies, depozītsistēma strādā. Pētījums par Teiču dabas rezervāta ezeriem Šovasar vairākos plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa par divus gadus ilgušo pētījumu Teiču dabas rezervātā, kur  atrodas vairāki ezeri, kas ir tīri, cilvēka darbības neskarti, kuros ir augsts ūdens skābuma līmenis, tomēr šajā skābajā  vidē mīt asari. Izzinām, kā minētās zivis pielāgojas ezera

Troksnis uz ielas, troksnis darbavietā, skaļa mūzika austiņās un pat šķietami nejūtami vienmērīgi fona trokšņi, ko visapkārt rada tehniskas ierīces, ventilācijas sistēmas… Gadsimts, kurā dzīvojam, ir skaļš, jo īpaši pilsētās. Klusums kļūst par luksuss preci, kas pamazām sāk izzust. Kā tas ietekmē mūsu dzirdes aparātu? Vai mūsu ausis var pierast pie trokšņainās pasaules un kā šis troksnis ietekmē mūsu organisma kopējo stāvokli, analizē Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste-otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga. Speciālistes ieteikumi, kā šajā skaļajā gadsimtā par sevi parūpēties. Pirmām kārtām, atpūsties klusumā un novērtēt klusumu. Ir cilvēki, kuriem ir grūti iemigt, tāpēc viņiem fonā ir televizors vai radio. Vismaz uzliekat, ka izslēdzas pēc pusstundas un ļaujat sev to luksusu - gulēt klusumā.  Noteikti arī pēc darba, atnākot mājās, vismaz nedaudz atpūšaties klusumā. Izbaudiet skaņu - aizejiet uz labu koncertu, aizejiet paklausāties labu mūziku un izbaudāt to, ko varat

Fizika, ķīmija un molekulārā bioloģija - šajās jomās šogad apbalvotas trīs pētnieces no Latvijas L`Oréal-UNESCO Sievietēm zinātnē konkursā. Kādi pētījumi ir šī gada laureāšu ikdienas darbs? Un, kā viņas raksturo zinātnes vidi Latvijā? Sarunājamies ar doktoranti, pētnieci Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā Katrīnu Laganovsku un  ķīmijas doktori, vadošo pētnieci Latvijas Organiskās sintēzes institūtā Lieni Grigorjevu. 

Pirms astoņiem gadiem pētnieki pirmo reizi fiksēja gravitācijas viļņus - tas apliecināja 70tajos gados radīto teoriju par viļņiem, kurus rada masīvi objekti paātrinātā kustībā. Šogad pētnieki atklājuši jaunus faktus par šiem viļņiem. Kas ir šīs neparastā "viļņu simfonija", kuru rada melnie caurumi Visumā? Ko zinām par gravitācijas viļņiem un kādā veidā tie mainījuši mūsu izpratni par Visumu? Šoreiz raidījumam pievienojas Latvijas Universitātes Fizikas nodaļas profesors Vjačeslavs Kaščejevs. 

Brūču dziedēšanai un citu slimību ārstēšanai mūsu senči izmantojuši dabas līdzekļus, un mūsdienās mēs tikai varam nobrīnīties par to, cik sen jau cilvēki atskārta dažādu augu un dzīvnieku produktu spēcīgo iedarbību, pat ja to ķīmiskais sastāvs vēl nebija pilnībā zināms. Pašlaik mēs šo ciklu ejam no jauna, ņemam talkā jau zināmas vielas un produktus, lai ar citu tehnoloģiju palīdzību iegūtu vēl nebijušus materiālus. Kādi tie ir un kādas tehnoloģijas lietotas, to stāstīsim raidījuma otrajā daļā. Bet pēc brūcēm, kuru dziedēšanā palīdz dabas materiāli, cilvēka organismā var veidoties rētaudi, raidījumu iesāksim. Kas ir rētaudi, kā notiek ādas dzīšanas process pēc brūces rašanās un kā ādu ietekmē tetovējumi, noskaidrosim no dermatologa, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras docētāja Alekseja Zavorina. Studijā sveicam arī Latvijas zinātniekus, kas darbojas šajā lauciņā - Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta va

Kalendārā ik dienu noplēšam lapiņas. Visticamāk to dara arī ļoti daudzi iedzīvotāji Ukrainā un no Ukrainas uz citām valstīm atbēgušie cilvēki, un visticamāk, noplēšot kalendāra lapiņas vai citā veidā veicot atzīmes, viņi skaita, cik dienu jau pagājis kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Par to domā arī Ukrainas zinātnieki, kuri, karam sākoties, patvērumu meklēja citur, tostarp Latvijā. Tā rezultātā tapa iniciatīva “Science For Ukraine” jeb “Zinātne Ukrainai”. Par to mūsu raidījumā esam stāstījuši, bet šobrīd, kad pagājis krietns laiks, palūkosimies, cik veiksmīgi šo iniciatīvu izdevies īstenot. Raidījumā sarunājamies ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošo pētnieci, organizācijas “Science For Ukraine” jeb tulkojumā “Zinātne Ukrainai” dibinātāju Sanitu Reinsoni, viņai pievienojas literatūrzinātniece, viespētniece no Ukrainas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā un Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Tarasa Ševčenko Literatūras in

Docendo discimus - mācot  mēs paši mācāmies - vēsta sens latīņu sakāmvārds un  no šejienes arī  cēlies vārds, docents -  mācītājs. Akadēmiskajā vidē daudziem terminiem, kā piemēram,  profesors, maģistrs, rektors- saknes ir meklējamas antīkajā pasaulē un  kā redzam, vai šajā gadījumā- dzirdam, šie termini  ir ieņēmuši stabilu vietu  augstāko mācību  iestāžu  amatu nosaukumos un  zinātniskajos grādos. Raidījuma pirmajā daļā apskatām augstkolas akadēmiskos terminos.    Pirmie burti un zilbes daudziem bērniem laiku laikos ir sākušies ar ābeci. Kur meklējama ābeces vēsture, kam radās ideja radīt lasītprasmes apgūšanai veltītu speciālu grāmatu, kāds ir Vecā Stendera atstātais mantojums un kas vēl slēpjas lielākajā ābeču kolekcijā? Raidījuma otro daļu  esam veltījuši ābeces grāmatas vēsturei un attīstībai, ar kuru mums daudziem lasītprasme un ceļš uz valodas apguvi sākas.. Kopā ar literatūrzinātnieci Māru Gruduli un ābeču kolekcionāru Juri Cibuļu paraudzīsimies uz ābeču pirmsākumiem un to, cik dažādas ābeces mēdz

Tuvojas jaunais mācību gads, un daudzi no mums atminēsies, kā ar vieglu satraukumu pirms 1. septembra savulaik esam kārtojuši skolas somu un arī apģērbu, ar kuru doties uz svinīgo pasākumu. Bet, kad skolas gaitas jau būs sākušās, apģērba izvēli noteiks pašas mācību iestādes noteikumi - ko vilkt un kad vilkt. Vismaz tā varētu teikt mūsdienās. Vēsturiski gan skolas formai ir bijusi liela nozīme - panākt audzēkņu vienotību ar ārējā izskata starpniecību. No viduslaikiem piederīgiem mēteļiem līdz militāra stila apģērbam 20. gadsimtā un popkultūras elementiem - šādu skolas formu evolūciju plašāk aplūkosim raidījuma kopā ar modes vēsturnieci Edīti Paruti. 

Putekļi Starptautiskajā kosmiskajā stacijā ir krietni bīstamāki par tiem, kas sastopami Eiropas vai Amerikas mājokļos - piesārņojuma kokteilī ir arī mūžīgās ķimikālijas PFAS. Kā šobrīd nozare risina jautājumus par cilvēka radītu piesārņojumu izplatījumā un vai pastāv iespēja, ka mēs "aizvedam" bioloģisko piesārņojumu no Zemes uz citām planētām? Raidījumā runāsim gan par bioloģiskiem, gan ķīmiskiem putekļiem Starptautiskajā kosmosa stacijā, kas pētniekiem var izsaukt sarežģījumus veselībai. Tāpat stāstīsim par organisko piesārņojumu ar baktērijām. Vai draudu Zemei ar potenciāli bīstamiem mikroorganismiem rada no kosmosa atceļojis pētnieks, vai varbūt par savu drošību daudz vairāk jādomā astronautam, kurš vēl tikai gatavojas misijai? To sarunā atklās Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills un StarSpace observatorijas vadītāja Anna Gintere.   

Biodaudzveidība ir jautājums, par kuru pētnieku interese neatslābst, un arī mūsu raidījumā šim tematam pieskaramies ik pa laikam, skatot, kādos biotopos un kāpēc bioloģiskā daudzveidība mainās. Šoreiz raidījuma otrajā daļā stāstīsim par saldūdens bioloģisko daudzveidību, par ko datus jau vairākas desmitgades vāc Latvijas zinātnieki. Viņi ar saviem datiem palīdzējuši veidot starptautisku pētījumu, kas uzrāda - pēdējās desmitgades laikā Eiropas saldūdens bioloģiskā daudzveidības atjaunošanās vairs nenotiek. Latvijā tas novērots Salacā, Engurē un Rīgas ūdenskrātuvē.  Pētījums publicēts žurnālā "Nature", un tā līdzautori ir Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētnieks Dāvis Ozoliņš un vadošā pētniece Agnija Skuja. Ar pētniekiem tiekamies raidījumā Zināmais nezināmajā.    

Raunai kā apdzīvotai vietai Latvijā bijusi svarīga loma vēsturiski, un arī mūsdienās daudzi ceļotāji Raunu izvēlēsies kā pieturvietu. Rauna kā Rīgas arhibīskapa viena no rezidencēm un viens no galvenajiem varas centriem viduslaiku Livonijā, Raunas pils un tās apkārtne, kas joprojām glabā kādus neatklātus noslēpumus, Raunas Staburags kā vienreizējs dabas piemineklis, kas piesaista atpūtniekus, un tāpat arī vēsturnieku un valodniekus diskusijas par to, ko tad nozīmē pats vārds "rauna". Tik krāšņa ir šī pērle Latvijas kartē, un droši vien ne bez iemesla pašu raunēniešu vidū izskan teiciens, ka Visuma centrs ir Rauna. Rūpīgs vēsturnieku darbs mūsdienās ļauj vietas atklāt no jauna, un tā tas ir arī ar Raunu un tās pili. Notiek arheoloģiskie pētījumi, agrāk izdotu materiālu pārskatīšana, lai veidotu patiesu stāstu par šo vietu Vidzemē. Ko pēdējos gados vēsturniekiem izdevies noskaidrot un kādi darbi iecerēti nākotnē, saruna ar raunēnieti, vēsturnieku Edgaru Plētienu. Arheoloģiskā izpēte Baltinavā, Zilākalnā un Lud

Nebūs maldīgs teiciens, ka vēl viens tikpat liels kosmoss, kāds paveras virs mūsu galvām, meklējams arī jūru un okeānu dzīlēs. Iespējams, ka šis otrs kosmoss ir vēl iespaidīgāks, jo ne jau visu par to zinām, un tam pietuvoties allaž šķitusi uzdrīkstēšanās, kas nes līdzi daudz risku. Un tomēr - zemūdens pētījumi joprojām vilina, un mēs joprojām uzzinām ko jaunu, ja ekspedīcijas veiksmīgi noslēgušās. Tāpat ir pretēji viedokļi, ka vajag likt mierā gan dvēseles, kuras gājušas bojā kuģu avārijās, gan to, kas palicis pāri no kuģiem un atdusas okeāna dzelmē. Raidījumā sarunājamies ar Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka arheologu, Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku Jāni Meinertu. Šajā vasarā daudzi sekoja līdzi notikumiem saistībā ar zemūdeni “Titan”, kurā atradās pieci cilvēki un kas nolaidās okeānā, lai pētītu slavenā kuģa “Titāniks” vraku. Tagad jau mēs zinām, ka šis stāsts beidzās traģiski, - visi pieci cilvēki gāja bojā, un no okeāna tika izceltas zemūdenes atliekas. Pētīt dziļus ūdeņus un ne jau tikai ar z

Pirmo reizi latviešu valodā lasāmi 19. gadsimta sākuma ceļojumu apraksti par Kurzemi. Tie pieder vācbaltiešu dzejniekam, rakstniekam un izdevējam Ulriham brīvkungam fon Šlipenbaham. Šajā laikā veidot ceļojumu aprakstus bija populāri, bet kādas vietas un priekšmetus Šlipenbahs aprakstījis un kāpēc šāds izdevums ir nozīmīgs, par to stāstām raidījumā Zināmais nezināmajā. Muižas, kuru vairs nav, dzimtas, kuras jau izzudušas, sadzīve, kas mainījusies līdz nepazīšanai, un tomēr vēl kādas pēdas no aizgājušiem laikiem ir atrodamas. Tā varētu teikt par nesen klajā nākušo tulkojumu, kurā aprakstīti ceļojumi pa 19. gadsimta Kurzemi. Ļoti iespējams, šis ir plašākais Kurzemei veltītais apraksts, kāds ir pieejams un saglabājies par šo laika posmu. Par grāmatas saturu un tā autoru Ulrihu fon Šlipenbahu stāsta  vēsturnieks un šīs grāmatas tulkotājs no vācu valodas Agris Dzenis un arī grāmatu redaktors un šīs konkrētās grāmatas dzejas tulkotājs un atdzejotājs Arturs Hansons. No vācu valodas tulkoto vācbaltiešu dzejnieka, ra

Cilvēka bezspēcību dabas priekšā apliecina divas fundamentālas parādības - laika ritējums un laikapstākļi. Centieni mainīt laikapstākļus, šķiet, ir tik seni kā pati cilvēce, taču tikai pēdējā gadsimta laikā ir radušās reālas idejas, kā mazināt šo bezspēcīgo atkarību no atmosfēras procesu labvēlības. Par mākoņu kaisīšanu un citiem ģeoinženierijas plāniem runājam raidījumā Zināmais nezināmajā. Skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna un Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters. "No vienas puses, gribam pamēģināt, vai spējam, vai varam kontrolēt. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus un to, kas notiek pasaulē, sāk just, ka tā ir nepieciešamība. Ja pirms tam bija, vai mēs to varētu izdarīt, tagad ir, ko mēs vispār varētu izdarīt. Tas vairs nav kā treniņš, bet paliek nopietni - sausumi, lieti, plūdi. Jautājums, vai mēs to varam izmainīt. Nākamais – vai vajag mēģināt to darīt," runājot par zinātnieku interesi ietekmēt laika apstā

Šodien pastaigāsimies pa pļavām un mežiem, kuros sastopamas dažādas lakstaugu un koku sugas, bet tam visam pa vidu savu vietu ir atradušas arī sēnes. Augiem nav vokālās dotības kā dzīvniekiem un cilvēkiem, augiem nav kāju, kas ļauj tiem aizbēgt no apdraudējuma, taču tas nenozīmē, ka augi nespēj sevi pasargāt un nespēj sazināties savā starpā. Esam raidījumā skaidrojuši, vai augiem ir apziņa. Turpinām iepazīt augu noslēpumaino pasauli, tuvāk iepazīstot augu spējas pretoties slimībām un sazināties savā starpā. Kā tas notiek? Vai varam teikt, ka zem mūsu kājām ir ļoti jaudīgs interneta tīkls, par kura eksistenci ilgi nenojautām? Ļoti iespējams, ka sēņu spēks ir vēl varenāks nekā līdz šim esam iedomājušies. Lai gan jau ilgāku laiku populārzinātniskās un pat fantāziju grāmatās tiek stāstīts par sēņu pavedienu jeb hifu veidotu apakšzemes tīklu, kas būtu pielīdzināms interneta tīklam, tagad soli pa solim zinātnieki tam gūst arī eksperimentālus pierādījumus. Vēl vairāk, iespējams, ka mikorizas sēnes, kas veido kopdzī

Rit vasaras otra puse, un šķiet, ka vēl būtu laiks padomāt, kā sasmelties pēc iespējas vairāk vitamīnu, lai tālāk darbotos rudens un ziemas cēlienā. Bet, protams, svarīgi par enerģijas uzņemšanu un organisma atjaunošanos domāt ne jau tikai vasarā vien - tas ir uzdevums visas dzīves garumā, un tas zināmā mērā noteiks, cik stipri, enerģiski un veseli būsim mūža nogalē. Ja paraugāmies uz maziem bērniem, tad bieži vien aizdomājamies, kā tie mazie var visu dienu rāpot, kustēties, interesēties, kaut ko jautāt, ik pa laikam pagulēt, un tad atkal. Kad pieaugam, kļūstam mazliet pasīvāki. Kā to visu skaidrot, par atskaites punktu ņemot organisma vielmaiņu un fizioloģiju, analizē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore, dekāna pienākumu izpildītāja Līga Ozoliņa-Molla. Taurīns mūsu organismā Viena no vielām, kas cilvēka organismā ir, tā teikt, atbildīga par imūnsistēmu, gremošanu un arī enerģiju ir taurīns. Šo vielu mēs varam uzņemt ar pārtiku, un taurīns ir iekļauts daudzos uztura bagātinātājos

Pirms simtiem miljonu gadu Zemi klāja viens milzu superkontinents Pangeja, tajā valdīja milzīga dzīvnieku daudzveidība un teju visi klimatiskie ekstrēmi. Kas bija Pangeja, ko par to zinām un kur glabājas liecības par šo seno Zemes vēstures posmu? Kādi procesi, kas savulaik skāra Pangeju, mūs ietekmē arī šobrīd un varētu ietekmēt nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs. Sūnas – tādas pašas pagātnē, tādas pašas arī šodien Bet vispirms stāsts par sūnām, jo šie augi uz mūsu planētas izveidojās pirms aptuveni 400 miljoniem gadu, un sūnas ir visu citu augu priekšteces. Latvijā ir zināmas ap 500 sūnu sugām, un tās ir ļoti daudzveidīgas - tās var atrast gan purvos, gan mežos, gan arī uz māju jumtiem vai ielu seguma. Tādas pašas kā pirms 400 miljoniem gadu, tādas pašas tās ir arī tagad, tās ir – nelielas augumā. Tā par sūnām teic Latvijas Universitātes bioloģe un sūnu pētniece Ligita Liepiņa. Sūnas ir atrodamas teju visur – upēs un ezeros, mežos

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti strādā pie tehnoloģijām, kas ļaus iepazīt gan ūdens vidi, gan kosmosu. Pirms desmit un divdesmit gadiem visticamāk reti kurš būtu domājis, ka Latvijā taps liejaudas raķetes vai zemūdens droni. Šodien tā ir realitāte. Tiekamies ar studentiem, kuri jau apliecinājuši savu varēšanu zemūdens drona un lieljaudas raķetes izstrādē, bet pie sasniegtā viņi neapstājas, turpina šīs tehnoloģijas attīstīt un domāt par to, kā tās būtu izmantojamas. Kā tie veidoti, kādam mērķim paredzēti un ko pētniekiem nozīmē iesoļot šādā neiestaigātā taciņā Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes 4. kursa students Kārlis Bērziņš, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas 4. kursa students Toms Rožkalns, viņi abi vienlaikus arī uzņēmuma “SUBmerge Baltic” dibinātāji, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes 3. kursa studente un RTU lieljaudas raķešu k