M?jvieta

Māceklība ir draudzes identitātes un darbības centrālais princips, jo tā izpaužas gan individuālā garīgā izaugsmā, gan kopienas vienotibā un kalpošanā. Tā aicina ikvienu ticīgo ne tikai sekot Kristum, bet arī apzināti veidot attiecības, kas veicina citu cilvēku garīgo izaugsmi.

Mēs varam apņemties, ka “es un mans nams kalposim Kungam,” tomēr ir svarīgi apzināties, ka mums tas nav iespējams savā spēkā. 29.12.2024.

Mums šodien nav jāiet uz Betlēmi. Mums ir tikai jāsajūt viņa klātbūtne, jālūdz, lai viņš atdara mūsu acis un jāuzņem viņš savā namā. Viņš mūsu dzīvi var dziedināt un izmainīt. Viņš saka, ka viņš to vēlas, jo viņš ir nācis meklēt un glābt pazudušo. 24.12.2024.

Jēzus mums atklāj Dieva pilnību. Viņā mēs vai nu krītam, atsakoties no Dieva dāvātās piedošanas un izlīgšanas, vai arī viņā mēs tiekam uzcelti par stipru namu, kurš pastāv ne tikai dzīves vētrās un grūtībās, bet arī iztur mūžības pārbaudījumu. 22.12.2024.

Dieva godība ir redzama, kad cilvēki vērīgi skatās ar ticības acīm. 15.12.2024.

Mēs “ejam” Jēzus bērniņu skatītes, bet patiesībā caur Jēzus piedzimšanu Dievs uzlūko mūs pestīšanai. Dieva dāvātā pestīšana, ne tikai mūs atbrīvo no grēku jūga, bet arī dod spēku tajā vairs neiekļūt. 08.12.2024.

Saruna ar vienu no Baltijas Pastorālā Institūta ilggadējiem pasniedzējiem un Mājvietas labu draugu Sam Earp. Runājām par kristiešiem Latvijā un citās pasaules malās, kā arī par to, kas draudzes dzīvē un ticībā ir būtiskākais. Saruna ierakstīta 2024. gada maijā. 0:00 - Introduction 2:00 - Blood bought baptized believer 6:20 - Why Latvia? 12:05 - Evolution of Latvian Christians 22:03 - Essential expressions of the Church 38:35 - Post Christian West 46:16 - Is faith in Jesus reasonable? 57:52 - Til Death do us part

Tev nav spēka, trūkst gudrības, neesi augstdzimušais vai kāds ievērības cienīgs? Lieliski! Tu esi pareizajā vietā, lai Dievs tevi varētu apciemot un uzticēt kādu svarīgu uzdevumu. 01.12.2024.

Dievs apzinās, ka šajā dzīvē mēs sastopamies ar dažādām grūtībām un ciešanām. Viņš nevēlas, lai mēs tās paslaucītu zem paklāja, izliktos un ar viltus smaidiem dziedātu tikai slavas dziesmas. Paldies Dievam, ir tādi brīži, kad mēs to varam darīt no sirds. Citreiz, mēs to darām ticībā. Bet citreiz mēs atrodamies tādā vietā, kur mums nav spēka pateikt: Dievs ir labs! Pat tad, ja ar prātu saprotam, ka tā ir patiesība. 24.11.2024.

Kristus sevi iztukšoja, lai ikviens cilvēks varētu piedzīvot brīvību un atjaunošanu. Tā var arī nenozīmēt sociāli-ekonomisko uzplaukumu. Bet tas noteikti sevī ietver iekšējas pārmaiņas. Un iekšējas pārmaiņas var novest pie pārmaiņām mūsu sabiedrībā. Mēs ar savu dzīvi un ticību varam būt par svētību mūsu mīļajai Latvijai. 17.11.2024.

Kristieši daudzās vietās pasaulē izdzīvo vajāšanas un viņu ticība ikdienas tiek pārbaudīta. Uz spēles nav tikai viņu labklājība, vai veselība, bet pat dzīvība. Mums ir miera laiki, un mēs netiekam tik ļoti pārbaudīti, tāpēc mums jārūpējas, lai esam modri un gatavi. Un viena no šīm gatavībām ir lūgšana. Lūgšana par vajātajiem kristiešiem visā pasaulē.

Šī Rakstu vieta atgādina, ka mūsu darbiem ir nozīme un ka tie atklāj mūsu ticību un sirdi Dieva priekšā. Kaut arī pestīšana nāk caur ticību, darbi parāda mūsu ticības dzīvi un attieksmi. 03.11.2024.

Dievs negrib sevi paslēpt. Bībele nav kaut kāda kodu grāmata, ko mums jāuzlauž. Dievs tajā atklājas. Dievs vēlas, lai mēs varam viņu iepazīt un Viņš grib dot mums dzīvību. 27.10.2024.

Mūsu agrīnā brīdināšanas sistēma prasa mums regulāri sevi piepildīt ar labām lietām. Tā ir ticības paklausība - turpināt darīt labo atkal un atkal, lai brīdī, kad tiekam pārbaudīti, spējam noturēt rūpes par vienotību un skaidru mācību. 20.10.2024.

Mums ir svarīgi apzināties mirstošas pasaules lielo vajadzību pēc Evanģēlija. Jāņa ev. 17. nodaļā  Jēzus lūdz par vienotību ar Dievu un cilvēkiem vienam ar otru, “lai pasaule zinātu, ka Tu mani esi sūtījis.” Kungs lieto mūsu vienotību lai tā liecinātu par Jēzu. 13.10.2024.

Dažkārt Dievs šķiet nesaprotams un mēs savā apjukumā nezinām kā rīkoties. 06.10.2024.

Svētie ir visi, kas piedzīvojuši Kristus upura spēku. Nevis tāpēc, ka viņi ir kā īpaši izceļami savu nopelnu dēļ, bet gan tādēļ, ka caur Kristu ikviens ticīgais ir darīts svēts Dieva acīs. 29.09.2024.

Šajā svētrunā tika aplūkota Pāvila dziļā vēlme apciemot romiešus, kas balstīta dievišķā mīlestībā. Pāvils ne tikai vēlējās tos redzēt, bet arī cerēja uz savstarpēju garīgo bagātināšanu un atspirdzinājumu. Viņa ilgas bija vērstas uz abpusēju ticības stiprināšanu un kopīgu izaugsmi Kungā. 22.09.2024.

Kāda loma ir ambīcijām kristīgajā dzīvē? Pētot šos slavenos misionāru pantus no apustuļa Pāvila, kādus ieskatus viņš mums sniedz, kas atklāj viņa misijas degsmes avotu? Kā mēs varam pielietot šīs zināšanas savā ikdienas dzīvē Dieva godam?

Būt par tēvu neaprobežojas tikai ar bioloģiskām attiecībām. Draudzē garīgā tēva loma ir saistīta ar citu cilvēku vadīšanu, mācīšanu, mentorēšanu un audzināšanu viņu ticības ceļojumā. Cik brīnišķi ir, kad Dieva vīri uzņemās šo lomu un kļūst par tēviem tiem, kuriem tēvu nav. 08.09.2024.