M?jvieta

Mājvietas misija ir mīlēt Dievu un darīt Viņu zināmu, iesaistot šajā mīlestībā savu sirdi, prātu un rokas,. Praktiski tas nozīmē meklēt Dieva klātbūtni, iepazīt Viņu personīgi un ikdienā paklausīt Viņa aicinājumiem caur konkrētiem un vienkāršiem darbiem,. Jo vairāk mēs paši pieaugsim mīlestībā pret Dievu, jo dabiskāk apkārtējie cilvēki ieraudzīs Viņu mūsu dzīvē.

Šī svētruna izaicina mūsdienu apsēstību ar produktivitāti, sniegumu un pašuzlabošanu, atgādinot, ka kristīga dzīve nesākas ar “darīt vairāk”, bet ar palikšanu Kristū. Balstoties Jāņa 15. nodaļā, tā atklāj, ka patiesi augļi – miers, mīlestība un izaugsme – nav mūsu pūļu rezultāts, bet attiecību sekas. Tā aicina pārvērtēt, no kāda avota mēs dzīvojam, strādājam un kalpojam ikdienā.Rakstu vieta - Jāņa 15:4-9

Daudzas lietas mūsu dzīvē mēdz mainīties un izrādīties daudz trauslākas, nekā mēs domājām. Šādā neziņas laikā Jēzus sevi sauc par "pasaules gaismu" — tas ir uzticams un nemainīgs pamats, uz kura mēs varam balstīt savu dzīvi. Viņš apsola, ka tiem, kas Viņam seko, nebūs "jāstaigā tumsā", kas nozīmē, ka pat vissmagākajos brīžos mums būs drošs ceļvedis, siltums un cerība. Šī gaisma nav tikai virziens, bet gan "dzīvības gaisma" — tā sniedz īstu dzīves pilnību un garīgu atdzimšanu gan šodien, gan mūžībā. Lai gan izkāpšana no ierastās tumsas prasa drosmi un uzticēšanos, tā ļauj mums augt un ieraudzīt risinājumus tur, kur agrāk viss šķita bezcerīgs.Rakstu vieta - Jāņa 8:12

Logos jeb Vārds nav tikai bezpersonisks pasaules kārtības princips, bet gan pats Dievs, kurš Jēzū Kristū tapa miesa, lai pilnībā atklātu Tēva godību un patiesību. Šī iemiesošanās nav tikai noslēdzies vēsturisks notikums, bet gan turpinās caur Svēto Garu, Kristum burtiski un pastāvīgi mājojot ticīgajos cilvēkos, nevis tikai apciemojot tos kā īslaicīgam viesim. Šis "Kristus jūsos" noslēpums sniedz dievišķās godības cerību, jo Dievs izvēlas mājot salauztos cilvēkos, lai caur viņu vājumu un dzīvēm atklātu savu gaismu, kārtību un mīlestību pārējai pasauleiRakstu vieta - Jāņa 1:14-18

Jēzus Kristus ir patiesā gaisma, kas nāca pasaulē kā tās Radītājs, taču pasaule un Viņa paša ļaudis Viņu nepazina un neuzņēma, jo tie tiecās pēc politiskas varenības un brīnumiem, nevis Kristus piedāvātā izlīguma ar Dievu. Tiem, kuri Viņu uzņem un tic Viņa vārdam, tiek dota iespēja kļūt par Dieva bērniem un piedzimt no augšienes, kas ir Dieva dāvāta žēlastība un sirds pārvērtība, nevis paša cilvēka pūliņu vai gribas rezultāts. Šī jaunā dzīve Kristū nozīmē vecā atstāšanu un kļūšanu par jaunu radījumu, aicinot ticīgos būt par izlīguma vēstnešiem, kuri uzņemto patieso gaismu atspoguļo tālāk apkārtējā pasaulēRakstu vieta - Jāņa 1:9-13

Ir labi šajā tumšajā Adventa laikā uzkavēties pie gaismiņu rotājumiem ar karstvīna vai kakao krūzi rokās un priecāties par svētku noskaņu. Pavisam kas cits ir parakāties savas dvēseles tumšākajos nostūros, ļaut tur iespīdēt Dieva gaismai un nākt pie Pasaules Ķēniņa grēku nožēlā un pielūgsmē.Rakstu vieta - Jāņa 1:5-8

Izpratne, no kurienes mēs nākam, veido izpratni par to, kas esam, un uz kurieni ejam. Jēzus ir gaisma, kas nevis apgaismo ceļu, pa kuru mēs gribam iet, bet gan vada mūs pa ceļu, pa kuru mums vajag iet.Rakstu vieta - Jāņa 1:1-4

Sirds pieķeras lietām un vietām, bet vienīgā patiesi drošā vieta, kur sirdij pieķerties, ir Dieva klātbūtne.Rakstu vieta - Lūkas 21:20-28

Dievs ir izdarījis visu, lai mēs varētu ieiet apsolītajā zemē un tajā mājot mūžīgi. Droši vien vēl neviens no mums nav pilnīgi tajā iegājis. Mums katram ir vēl kāds elku stabs, ko nogāzt un kāds grēks, no kura atbrīvoties, tomēr mums katram ir izvēle – doties uz priekšu un iekarot apsolīto zemi, vai arī nobīties no visā tā darba apjoma un grūtībām, kas gaida priekšā, un palikt ārpus Dieva apsolījuma.Rakstu vieta - 5. Mozus 8:1-10

Mēs esam miruši šai pasaulei, un no tās mēs vairs nevaram iegūt nekādu paliekošu piepildījumu. Dzīvība neslēpjas ne pasaulīgās izklaidēs, ne garīgās apcerēs, bet gan tajā, ka dzenamies pēc Dieva Valstības.

Mēs bieži vēlamies dzīvot viegli, taču Jēzus aicina mūs brīvprātīgi ņemt savu krustu un sekot Viņam. Tas nenozīmē vienkārši pieņemt grūtības vai ciešanas, kas dzīvē gadās, bet apzināti izvēlēties darīt to, kas ir grūti, sāpīgi un prasa upuri, tāpēc ka paklausām Kristum. Mūsu krusts ir gatavība maksāt cenu par Viņa aicinājuma piepildīšanu.Rakstu vieta - Marka 8:31-3

Korintieši bija sapinušies Svētā Gara dāvanās. Pāvils aicina uz kaut ko labāku - iet pārāku mīlestības ceļu. Pārskati savu dzīvi! Vai Tu esi pieķēries pustukšām lietām?Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 13:1-13

Vecajā Derībā Dievs deva trīs galvenos amatus savu ļaužu vadībai — pravieti, priesteri un ķēniņu —, un katrs no tiem atklāja daļu no Dieva vadības sirds. Jēzus, kā to īpaši uzsver vēstule Ebrejiem, ir pilnīgs pravietis, pilnīgs priesteris un pilnīgs ķēniņš: Viņš runā Dieva Vārdu ar patiesību, aizlūdz un upurē sevi par mums, un vada Savu draudzi ar gudrību un žēlastību. Tāpēc arī draudzes dzīvē un kalpošanā esam aicināti atspoguļot šo trīskāršo līdzsvaru, lai kopā veidotu veselīgu un nobriedušu Kristus miesu.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 12:28-31

Draudze nav vieta, kur visi kļūst vienādi, bet gan vieta, kur visi kļūst vienoti. Šajā svētrunā Kārlis runā par to, kā Dievs ir veidojis cilvēkus dažādus — ar dažādām dāvanām, lomām un funkcijām — lai visi kopā būtu dzīva Kristus miesa.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 12:12-27

Bībele mums atklāj, ka katra kristieša dzīvē ir jādarbojas Gara dāvanai jeb izpausmei kopīgam labumam. Taču kādas ir šīs Gara dāvanas un kā tās darbojas? Kas ir iespējamie šķēršļi, kāpēc draudzē nav pamanāma Gara dāvanu izpausme? Kāds ir bibliskais pamatojums šo dāvanu lietošanai mūsdienās? Par to būs iespēja vairāk uzzināt šajā svētrunāRakstu vieta - 1. Korintiešiem 12:1-11 

Svētruna atklāj, kāpēc Vakarēdiens nav tikai rituāls, bet dzīva satikšanās ar Kristu un draudzi. Tā palīdz atcerēties Kristus upuri, vienot ticīgos un atjaunot pateicību Dieva žēlastībai.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 11:17-34

Svētruna par autoritāti, pakļaušanos un kārtību draudzē un ģimenē. Pāvils norāda, ka “galva” nozīmē nevis pārākumu, bet atbildību un vadību saskaņā ar Dieva noteikto kārtību – Kristus ir vīra galva, vīrs – sievas galva, un Kristus galva ir Dievs. Šī kārtība neizriet no nevienlīdzības, bet no Dieva gudrības, kas aicina katru uz brīvprātīgu pakļaušanos mīlestībā, kā to parādīja pats Jēzus. Pāvila vārdi par sieviešu galvas apsegšanu atspoguļo tā laika kultūras izpausmi pakļāvības principam, bet mūsdienās būtiskākais ir nevis ārējā forma, bet sirds attieksme – atzīt Dieva noteikto kārtību, kur autoritāte nozīmē kalpošanu un atbildību, nevis valdīšanu. Dievs radījis vīrieti un sievieti dažādus, bet vienlīdz vērtīgus, un, kad viņi sadarbojas savās atšķirīgajās lomās mīlestībā un cieņā, tiek atklāta Dieva gudrība, skaistums un kārtība gan ģimenē, gan draudzē.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 11:2-16

Vīru stiprā dziņa ir kaislība, bet uzdevums - saukt pasaulē dzīvību. Un rūpēties par to, lai viņu sauktajai dzīvībai ir vieta augt un savienoties ar Tēvu, no kura nāk dzīvība, dzīves uzdevumi. Tā būsiet līdzdalībnieki pie kāda cilvēka Mūžīgās dzīves.Rakstu vieta - 2. Timotejam 1: 9-11 

Īsceļi bieži sola ātrākas uzvaras vai svētības, bet tie apiet pārmaiņu procesu, kas veido raksturu un ticību. Izraēla tautas pieredze un Jēzus aicinājums bagātajam jauneklim rāda, ka sekot Kungam nozīmē nevis meklēt ērtāko risinājumu, bet iet kopā ar Viņu, uzticoties Viņa vadībai. Tuksnesis nav sods, bet Dieva mācību lauks, kas sagatavo mūs apsolījumam, lai, ienākot “labajā zemē”, mūsu sirds paliktu vērsta uz Dievu, nevis elkiem.Rakstu vieta - 5. Mozus 8

Patiesa brīvība nav vērsta uz sevi, bet uz citu celšanu un Dieva pagodināšanu. Pāvils rāda piemēru, aicinot atdarināt viņu tā, kā viņš atdarina Kristu – neizmantojot brīvību kā attaisnojumu egoismam, bet kā iespēju atteikties no sava labuma citu dēļ, lai daudzi tiktu glābti. Ticības briedumu nosaka nevis tas, ko mēs drīkstam vai nedrīkstam, bet gatavība upurēt savas tiesības, komfortu vai pieradumus, lai caur mums Kristus mīlestība kļūtu redzama un Dievs tiktu pagodināts.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 10:23-11:1