Kolnas?ta

Jau 1. martā septeņpadsmytū reizi tiks padūtys Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks”. Sovpus vēļ leidz pyrmūdīnei, 13. janvaram, kotram nu myusu ir vareiba dasaceit tūs, kas par pārnejā godā padareitū ir peļnejuši sajimt muola "Boņuku". Muola statuetis par padareitū 2024. godā sajims latgaliskuos kulturys aktivitatis, nūtikšonys, procesi i personeibys. Par tū, kai nūteik gataveišonuos bolvai i tū, cik aktivi teik dasaceiti pretendenti, vaicojam bolvys organizatoru puorstuovei, Latgolys viestnīceibys GORS vadeituojai Diānai Zirniņai.

Šudiņ gostūs Kruoslovys nūvoda muzeja strukturvīneibys “Andrupenes lauku sēta” nūvodpietneica, “Muozuos tradiceju školas mozajim” iniciatore i vadeituoja, malnuos keramikys veiduotuoja, augu pazinieja, piertneica i tradicionaluos kulturys pietneica Evija Maļkeviča-Grundele. Pījamūt dzeivis izaicynuojumus, pārnejuo gods suokumā jei suokuse organizēt “Muozuos tradiceju školas mozajim”. Evija piec garuokys dzeivuošonys Reigys pusē iz dzymtū Ondrupini atsagrīze vaira nikai pyrma sešu godu. Šudiņ ar Eviju runuosim par tradiceju saglobuošonys nūzeimi i īspiejom caur jaunū paaudzi, dzeivi Latgolys laukūs, Latgolu šudiņ i iz prīšku.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim prīca i prīks, i tū, kuru lobuok lītuot.

Ar muokslineicu, teatra režisori, Ludzys bārnu i jaunīšu centra kusteibu teatra pedagogi Mariku Čerņavsku runojam par Latgolu, kas leist puori rezervata molom, par latgalīšu volūdu, kuru vide naveicynoj vyuceitīs, par kulturys decentralizacejis vajadzeibu i pīrūbežu kai tautystārpa molu – graznu i dubultai nūšyutu, kam jei vystik ir mola, kai ari muokslu i kusteibu kai terapeju i cylvākim apleik.

Eisi piec 20 godu jubilejai veļteituo koncerta sasateikam ar Rēzeknis folklorys draugu kūpys “Vīteri” izveiduotuoju i vadeituoju Sandru Stari i juos dalinīkim –  Mārci Lipski, Aleksandru Maļkeviču, Dārtu Vucenu, Lieni Skrebinsku i Kevinu Ziemeli. Taipat ar mums kūpā ir folkloriste, filozofe, bārnu folklorys kusteibys “Pulkā eimu, pulkā teku” organizātuoja Māra Mellēna. Runuosim par folklorys kūpu svareigumu tautys tradiceju i vierteibu  puormontuošonā.  Par tū, cik daudzi dalinīku dorbojās folklorys draugu kūpā “Vīteri”, juos vītu Latvejis kontekstā, tradicejom i vierteibom, kurys jei kūp, kai prūt sataiseit svātkus sev i cytim. Taipat ari par tū, kai ituo godu symta bārnus aizraut ar tautys tradicejom i vierteibom, kai jī juos saprūt i jiut.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordu slovons, kai arī slave i slyut.

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz puorškūrsteis Seimaņa Putāna kūpuotūs rokstu puslopys. Latgalīšu literaturys viesturē sovu vuordu pamatušu autoru dorbu atkuortuoti izdavumi nav puoruok bīža paruodeiba. Īmeslis ir finansials – projektu konkursūs leidzekļus pamatā pīškir jaundorbim, kab izdūtu koč kū nu “zalta fonda”, juovuoc zīduojumi. Bet ir autori, kurim pasaveic – jūs dzymtā ir cylvāki, kam ruodīs svareigi saglobuot i popularizēt sovu seņču montuojumu. Tai nūtics ari ar dzejnīku Seimani Putānu, kura mozmozdāls Marģers Zeitmanis na tik izdevs Putāna kūpuotūs rokstus, bet sataisejs projektu, kurā apsavīnoj 20. godu symta dzeja i 21. godu symta reps. Novembra suokuos Latgolys viestnīceibā “Gors” izskanēja koncertizvadums “Putāns. Toreiz un tagad”, ir īraksteits ari albums, kurā Latgolys i Latvejis hip-hopa zvaigznis interpretej Seimaņa Putāna dzeju. Ideja breineiga, izpiļdejums – profesionali cīši augstā leiminī. Pīdūmuots ari publi

Ar literati, vysaidu volūdu i autentisku tekstu meiļuotuoju Inku jeb eistajā vuordā Ingu Mastiņu runojam par juos ceļu iz Latgolu i Latgolys ceļu iz juos sirdi. Par latgalīšu volūdu, vydabolsu, cylvākim ite i dzeivi Latgolys laukūs. Itymā godā Inka suokuse pīsavērst latgalīšu volūdai i latgaliskajim tekstim, beja ari vīna nu Latgolys prozys skaitejumu finalistu ar dorbu “Latgaliski”.  “Muns iz vysa meiluokais vuords i es saprūtu, ka iz vysim laikim vysatycamuok, taids spāka vuords ir vydabolss… Es īmu ar itū vuordu kai ar breinumu, kuru es asu atkluojuse latgalīšu volūdā deļ seve – cīši šmuku, dziļu vuordu.”

Gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Šudiņ turpynojam īpazeit Augšdaugovys nūvodu – julī gastejom Kolupā i Leiksnā, bet šudiņ asam nūbraukuši iz Ambelim. Ambeli nazkod ir saukti par Ambelmuižu  jeb Ombu muižu, niu vys vītejī stuosta, ka muižys centraluos ākys atsarasšonys vīta nav skaidri zynoma i šudin apsaverama.  Ar ambelīšim sasateikam latgaliskūs tradiceju i prasmu sātā “Ambeļu skreine”, kur myus ar dzīsmi sagaida Ambeļu kulturys noma folklorys kūpa “Speiga”, kas, kai soka jī poši, – dzīd, doncoj i svietej tradicejis. Suprātkuos pīsadola: Latvejis Permakulturys bīdreibys bīdre i vīna nu kusteibys aizsuocieju, folklorys kūpys “Speiga” vadeituoja Ilze Mežniece ar bārnim, ari folklorys kūpys “Speiga” dalinīkim Jadvigu, Bronislavu i Donatu Mežnīkim, kulturys aktivists i “Speigys” dalinīks Edvards Putāns, folklorys kūpys “Speiga” dalinīki nu Uozuoliņu saimis – Aija ar Juoni i bārni Kristiāns i Za

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordu sovpus.  

Latvejis dzimšonys dīnys nedelis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par  ceļu iz Latvejis naatkareibu, kas tyka pasludynuota 1918. gods 18. novembrī, vystik tei nabeja pyrmuo raize, kod tys tyka dareits. Kaida beja latgalīšu pīsadaleišona i lūma itymūs svareigajūs nūtykumūs? “Ir juosakreit cīši daudzim faktorim, lai taids konstitucionals akts kai naatkareibys pasludynuošona dabuotu faktisku nūzeimi i vaļsts palyktu naatkareiga. Taipat nūtyka ari ar Latveju.”

Šudiņ pi myusu gostūs ir latgalīšu volūdys zynuotuoja, literate i zynuotneica Ilze Sperga. Ar Ilzi runuosim par latgalīšu literaturys aktualitatem, izaicynuojumim, kai ari juos jaunuokajim literarajim dorbim, ari dorbu pi  koncertizvaduma “Atīšona”, kas Rēzeknē izskanēs jau 1. decembrī. “Par tū latgalīšu literaturu juosokai tai, ka bīžai viņ tys varbyut ari ir myusu pošmierkis, kam nav jau nivīna cyta kas tuos gruomotys raksteis i izdūs.Nu Naaizmierstulis laika, kurei beja latgalīšu bārnu literaturys pamatlicieja pyrma vasala godu symta, nikas daudzi jau nav mainejīs i ir cylvāki, kas apzynuoti roksta literaturu, kab jei byutu deļ latgalīšu bārnu.” Vaicuota par tū, voi latgalīšu volūdā ir gona daudz literaturys bārnim, Ilze izsver, ka vysod jau var vaira i lobuok. Mainejusīs ari bārnu uztvere i kasdīna.  “Mes navarim nūlīgt, ka myusu bārni dzeivoj audiovizualajā telpā. Agruok stuosteit puorsokys beja babu funkceja. Tok cik nu myusu babu ir spiejeigys stuosteit, grib i var? Tei mutvuordu tradiceja, es dū

Kab pasarunuotu par dzeivi i volūdu Rēzeknis nūvoda Drycānūs i jūs apleicīnē, raidejuma „Kolnasāta” rodūšuo komanda draudzis sātā beja saaicynuojuse vītejūs ļauds iz suprātku aba vakariešonu. Kasdīna i latgaliskais iteinis laužu acim. Vīteji zynuoja stuosteit par vītvuordim, apleicīnē lītuotim sovpateigim latgalīšu vuordim i izteicīnim. Suprātkuos pīsadola: aktivuo drycānīte Diāna Saksone, viesturneica i školuotuoja Silvija Laizāne, jaunuotnis lītu specialiste i rodūšuos sātys „Leiceiši” saimineica Ingūna Semule, zemnīks i pasnīdziejs Rēzeknis Tehnologeju akademejā Andris Pelšs, ilggadejais kulturys darbinīks,  muzikis  i zemnīks Andris Eriņš, socialuo apryupis centra darbineica, folklorys kūpys „Bolta vīšņa” dalineica Genovefa Jonāne, pensionare i rūkdarbneica Bronislava Piļka.  

Oktobra vydā Reigā izskaniejs i 14. novembrī Rēzeknē atskaņuojumu pīdzeivuos jaundorbs “Folk pasija”, kas stuosta par latgalīšu goreidznīka i vaļstveira Fraņča Trasuna davumu. Ar komponisti Lauru Jēkabsoni, kura, īsadvasmojūt nu Baha i cytu komponistu leidzeiga formata dorbu, radejuse pyrmū paseju jeb lyugšonu latgalīšu volūdā, i postfolkloras grupys “Rikši” vadeituoju Ēriku Zepu runuosim par tū, ar kū eipašs itys koncertizvadums, kaids ir juo viestejums i kaidys literata, vaļstsveira i goreidznīka Fraņča Trasuna škautnis jis atkluoj.

Jau 2. novembrī Rēzeknē, Latgolys kulturviesturis muzejā, plānuota dzejnīka Seimaņa Putāna gruomotys “Kūpuotī roksti” i vinila platis “Caur bolsim as eju”  attaiseišona, taipat ari byus īspieja satikt  projekta "Putāns. Toreiz un Tagad" rodūšū komandu. Gruomotā pi dzejūļu byus atrūnami kvadratkodi, ar kurūs paleidzeibu skaiteituojs varēs nūsaklauseit dzīsmis, kurys radeja komponists Nikita Grapp i muokslinīki Ūga, ansis, Gustavo, Jānis Skutelis, Bruolāns, Amanda Lapsa, Laura Svikša, Dana Vasiļjeva, DJ Straume i cyti. Bet 9. novembrī Rēzeknē gaidoma ari koncertizruode, kurā 20. godu symta latgalīšu dzejnīka Seimaņa Putāna dumpeigais gors tiks īdzeivynuots myuslaiku hip-hopa apdarē.  Deļtuo šudiņ pi myusu gostūs ir īroksta i koncertizruodis "Putāns. Toreiz un Tagad" rodūšuo vadeituoja Ūga i par pasuokuma režisiešonu i dzejis dekmaliešonys variacejom atbiļdeigais akters i komikis Juoņs Skuteļs