Zentas Maurias Esejas Prlasa Vaira Ve-freiberga

Šodien savu 80. dzimšanas dienu svin Vaira Vīķe-Freiberga, Savukārt 15.decembrī 120. gadskārtā pieminēsim rakstnieci, filozofi un esejisti Zentu Mauriņu. Atzīmējot šīs jubilejas, Adventa laikā līdz pat Ziemassvētkiem, ļausim decembra jubilārēm satikties ēterā mūsu ikdienas rubrikā, kurā Vaira Vīķe Freiberga pārlasīs Zentas Mauriņas esejas. Zenta Mauriņa: Mana mazā eseja par ciešanām un prieku tagadējā veidā nav sistēma, tā tikai izsaka dažas manas domas, sakrājušās garajā dzīves cīņā, kurā par spīti bezgalīgajām ciešanām, fiziskām un psihiskām, es šad tad rokā esmu turējusi balto prieka puķi, esmu manījusi pār galvu aizlidojam zelta prieka putnu, un šie prieka brīži bijuši tik skaisti, ka to dēļ bijis vērts dzīvot. Kā kosmosā ir diena un nakts, tā dzīvības kokam ir divas saknes: sāpes un prieks. Cilvēks piedzimst nevis ar gaviļu saucienu, bet ar vaidu vai kliedzienu: pieņemot dzīvi, cilvēks jau pieņēmis sāpes. Neatkarīgi no mūsu gribas un vainas, no mūsu grēkiem vai ētiskās tīrības mūsu pleciem tiek uzkraut