Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Izskan brīdinājumi, ka Covid-19 seku dēļ var veidoties jauns emigrācijas vilnis. Tāpēc šīs reizes saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts  par to, kādas prasmes ir jāapgūst cilvēkiem dīkstāvē vai bezdarbniekiem, lai spētu ātrāk pielāgoties jaunajai situācijai, būtu konkurētspējīgi un nevajadzētu meklēt darbu ārpus Latvijas?  Kuras būs tās kritiski svarīgās prasmes, kas būs vajadzīgas Latvijas ekonomikai pēc krīzes? Vai esam gatavi ieviest jaunu prasmju apgūšanas modeli, kas atbilstu digitālajai ekonomikai un kā top jaunais pārkvalifikācijas plāns, kam valdībā ir lēmusi piešķirt ievērojamus līdzekļus? Interesējamies arī, kā Latvijas darba tirgum piesaistīt darbiniekus ar aktuāli nepieciešamām zināšanām, tostarp arī skatoties uz potenciālajiem darbiniekiem diasporas vidū. Par šiem jautājumiem diskutē Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes locekle Renāte Strazdiņa, Stratēģiskās komunikācijas konsultāciju uzņēmuma “Erda” dibinātāja un stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna, Nodarbinātības valsts

Divi zinātnieki - Sandra Martinsone no Londonas un Andis Graudiņš no Melburnas. Viens pēta sociāli ekonomiskos procesus, otrs - klīnisko toksikoloģiju. Ko pandēmija izgaismo, vērtējot sociāli ekonomiskos procesus, un kāda ir notiekošā sasaiste ar mūsu patēriņa un peļņas kultu un klimata pārmaiņām? Kā vērtēt dažādos mītus par vielām, kas varot palīdzēt pret Covid-19 un kāds ir skats no malas uz neatliekamās palīdzības darbu Latvijā un Austrālijā. Sarunājamies arī par to, kas ir ilgspējīgs redzējums, analizējot tālākās attīstības iespējas.  

Kultūra nepadodas, ar šādu nosaukumu izsludināts semināru un sarunu cikls par aktuāliem kultūras un diasporas politikas jautājumiem, saistībā ar to, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos kā diasporā, tā Latvijā atcelti klātienes kultūras pasākumi. Saruna par to, kā neierastajos apstākļos veidojas jauns saziņas un informācijas apmaiņas veids starp tautiešiem visā pasaulē, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, Pasaules brīvo latviešu apvienības projektu vadītāja no Īrijas Sandra Bondarevska un Amerikas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Līga Ejups. Piemērojoties darbam Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad tiek atcelti klātienes kultūras pasākumi kā diasporā, tā Latvijā un informācijas apmaiņa notiek attālināti, Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), iesaistot citus sadarbības un informatīvos partnerus valsts un s

Kā šobrīd darbojas biznesa platforma #EsiLV? Kā apvienot diasporas biznesa profesionāļu kompetenci, izstrādāt priekšlikumus un konkrētas iniciatīvas Latvijas tautsaimniecībai, lai novērstu jaunu emigrācijas vilni? Interesējamies arī par to, kā šobrīd darbojas biznesa platforma #EsiLV un kādi ir veidi un iespējas diasporai sadarboties ekonomiskā un investīciju jomā, kā arī kāda loma ir katalogam “Iepazīsti Latvijas produktus”, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunā piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns, Uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, uzņēmuma “Madara Cosmetics” dibinātāja un produktu idejas autore Lotte Tisenkopfa-Iltnere un uzņēmēja, Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vadītāja Ilze Spīgule-Buijtenweg.

Jau kopš marta vidus izglītība Latvijā norit attālināti. Raidījums Globālais latvietis. 21.gadsimts, sazinoties ar diasporas latviešu skolu pārstāvjiem, skaidro, kā pandēmijas laikā paralēli izglītībai katrs savā mītnes zemē norisinās latviskās izglītības darbs ārpus Latvijas. Sazināsimies ar Skandināviju, Eiropu un Ameriku, lai saprastu, kā rit ikdienas mācības, bet galvenokārt izzinām vai un kā mainījusies latviešu skolu ikdiena, kādi ir nākotnes plāni un vai turpmāk, izmantojot tālmācību, nezudīs latviskās dzīves ziņa un kopā būšana gan pašiem skolēniem, gan viņu pedagogiem un vecākiem. Un kāds atbalsts nepieciešams diasporas bērnu vecākiem, palīdzot organizēt mācību procesu. Uzklausām Eiropas latviešu apvienības izglītības referentu Māri Pūli, Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas pārstāvi Ievu Reini, "Co Mayo" (Meio grāfistē) latviešu skoliņas vadītāju Īrijā Zani Kažotnieci un Amerikas latviešu apvienības izglītības nozares vadītāju Elisu Freimani. Māris Pūlis stāsta, ka Vācijā veiktā

Raidījumu Globālais latvietis. 21 gadsimts veltām sarunai ar ģimeni, par kuru domājot prātā nāk mūsu raidījuma nosaukums, jo šī ģimene šķiet, atbilst šim nosaukumam. Ieskicējam raidījuma viesu dzīves ritējumu: Viņu vecāki Latviju pametuši vēl kā mazi bērni, paši dzimuši viens Kanādā, otrs Austrālijā, bet auguši kā latvieši – mācījušies latviešu skoliņās katrs savā pasaules malā, dejojuši un dziedājuši, kā jau latviešiem pieklājas. Abi pirmo reizi satikušies kā bērni šaha mačā, bet tad sadejojušies un apprecējušies. Dzīvojuši Austrālijā, kur piedzimusi pirmā meita, Kanādā, kur dzimusi otrā meita, tagad ir Latvijā, te dzimusi viņu trešā meita. Plašāk par ģimeni stāsta Dace un Dainis Ruņģi. Sarunā piedalās arī Daiņa tēvs Juris Ruņģis, kā arī attālināti Daces un Daiņa meitas Kaiva Solvita, Meta Milda un Zīle Māra. Dainis strādā valsts mežzinātnes institūtā "Silava" nodarbojas ar molekulāro ģenētiku, sākot ar selekcijas programmām, ekoloģiju, tagad arī savvaļas dzīvniekiem, augsnes mikroorganismus pēta. Dace

Iepriekšējo ekonomisko krīzi mēs pārvarējām katrs par sevi, šobrīd spēji jaušama sabiedrības solidarizēšanās, tāpēc šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā mainās sabiedrība, tās vērtības, izpratne par solidaritāti un kā Latvijai mobilizēt domas un intelektuālos spēkus, izstrādājot turpmākās stratēģijas. Sazināmies ar diasporas pārstāvjiem, kuri šo laiku izmanto, meklējot atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem, un apdomā to, kādas atziņas varam gūt no šīs krīzes. Sarunā piedalās Londonas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja Liene Ozoliņa, tulkotāja Maima Grīberga, kura pašreiz uzturas Somijā, kultūras menedžeris Šveicē Uldis Mākulis un Indulis Bērziņš, organizācijas "Daugavas Vanagi" Vācijā valdes priekšsēdis, latviešu centra “Bērzaines” vadītājs Vācijā.

Covid-19 pandēmija radījusi globālu satricinājumu pasaules ekonomikā un tirdzniecībā. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts skaidrojam, kā pašreizējo situāciju vērtē biznesa cilvēki dažādos pasaules reģionos. Āzija, Kanāda, Zviedrija un Latvija. Olavs Ritenis. Kārlis Vasarājs. Aleksandrs Čakste un Pauls Miklaševičs. Biznesa cilvēki, kuru viedoklī ieklausāmies raidījumā, jo no attāluma reizēm labāk tā kopaina redzama. Bet vispirms ieskats pasaules un Eiropas ekonomikas norisēs šā brīža apstākļos. Olavs Ritenis pārstāv biznesa vidi Āzijā, precīzāk Singapūrā, bet pašlaik atrodas Taizemē. Kārlis Vasarājs - uzņēmējs un Latvijas Goda konsuls Ontārio provincē Kanādā. Aleksandrs Čakste no Zviedrijas pārstāv biznesa vidi Skandināvijā, Pauls Miklaševičs ir uzņēmējs no Kanādas, šobrīd dzīvo un strādā Latvijā.  

Iespējams, diasporai vīrusa ierobežojumus pārdzīvot vieglāk, jo viņi zina, ko nozīmē dzīvot izolācijā jeb nošķirtībā no dzimtenes. Vai tiešām tas tā ir, to raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, sazinoties ar diasporas latviešiem, lai uzzinātu, gan kā viņi praktiski, gan emocionāli pārdzīvo stingros ierobežojuma laikus mītnes zemēs, tostarp Spānijā un Itālijā. Uzklausām Natāliju Grebņevu latvieti, kura dzīvo Spānijā, Alikantes provincē, Elenu Zariņu, kura kopš 2013 gada dzīvo Sienas provincē Itālijā, Lieni Pūķi, kurā dzīvo Francijā, bet strādā Šveicē, Ženēvā, un ikdienu pavada starp divām valstīm, jo darba vieta Ženēvas Klīniskā universitātes slimnīca ir vien 9 km attālumā no mājām, kā arī Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāju Elīnu Pinto. Viešņas atklāj, kā ierobežojumi zemēs, kur viņas dzīvo, ietekmē viņu ģimenes ikdienu un arī darbu. Natālija Grebņeva atkāj, ka viņas ģimene stingrā pašizolācijā dzīvo jau 16 dienu. "Mēs esam nobijušies, nevis mazliet, bet pamatīgi," sarunā atzīst Nat

Viens no veidiem, kā diasporas latvieši atbalsta talantīgus, spējīgus un centīgus jauniešus dzimtenē ir dažāda veida ziedojumi, tostarp stipendiju veidā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā un kāpēc diasporas latvieši ziedo Latvijas izglītība, kādi ir stipendiju mērķi un kā pieteikties diasporas atbalstam izglītībai. Raidījuma viesi: Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka, mikroķirurgs, Ojāra Veides fonda stipendiāts Jānis Zariņš un Zaigas Alksnes-Filipas fonda stipendiāts, bērnu ārsts Mareks Mačuks, kā arī Cerbuļu ģimenes stipendijas dibinātājs Kārlis Cerbulis. Ierakstā uzklausām Amerikā dzīvojošo pediatri Zaigu Alksni-Filipu. Sazināmies ar Matīsu Dambīti, Rīgas Tehniskās Universitātes  Intelektuālās robotizētās sistēmas programas 3. kursa studentu, kurš saņēmis Helēnas un Pētera Grīnmaņu piemiņas stipendiju.

Cik ieinteresēts ir skolotājs strādāt ar skolēnu, kura ģimene atgriezusies Latvijā? Cik motivēti ir vecāki, sadarboties ar skolu, kurā mācās viņu bērni? Kā skolās darbojas atbalsta programma reeimigrantu bērniem un kādas ir būtiskākās problēmas, kas traucē veidot veiksmīgu sadarbību, lai palīdzētu skolēniem iejusties jaunajā izglītības kārtībā un apgūt programmu, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs, Rīgas domes Izglītības,kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa, Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa un divu dēlu mamma Aiga Kunicka, viņa kopā ar ģimeni 2019.jūlijā atgriezusies no Īrijas, puikas mācās Mārupes pamatskolā. Sazināmies ar Janu Hartmani, kura ir atgriezusies Latvijā no Norvēģijas 2019.gada augustā. Vēl pirms atgriešanās no Norvēģijas  viņa pauda bažas par to

Kā mainījusies izpratne par Latvijas uzņēmēju un diasporas profesionāļu sadarbību un atbalsta formām. Kā to redz Pasaules Brīvo latviešu apvienība, kura pagājušajā nedēļā tikās ar Latvijas valdības pārstāvjiem? Kādus sadarbības modeļus  redz Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)? Uzklausām arī Latviešu biznesa kluba Dānijā pieredzi un LIAA  pārstāvniecības Lielbritānijā pieredzi. Raidījuma viesi: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju projektu departamenta projektu attīstības nodaļas vadītāja vietniece Arta Krūze, Saeimas deputāts, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija), Pasaules Brīvo latviešu apvienības vicepriekšsēdis, Amerikas latviešu apvienības (ALA) vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons un Latvijas Tirdzniecības kameras ASV (Lat Cham) viceprezidents, advokātu biroja "Slokenbergs PLLC" dibinātājs, komerctiesību advokāts Ivars Slokenbergs. Sazināmies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniec

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos diasporu pārstāvēs deviņpadsmit dažādas kopas – kopā ap piecsimt bērnu un jauniešu un viņu pedagogi no Eiropas un Austrālijas. Kā apgūts repertuārs un kā noris kopmēģinājumi un meistarklases, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska, Luksemburgas latviešu bērnu folkloras kopas "Mazās dzērves" vadītāja un diasporas bērnu folkloras kopu koordinatore Aiga Ožehovska, virsdiriģents, Doma kora skolas direktors Gints Ceplenieks, kurš vadījis meistarklases Austrālijā, un tautas deju lielkoncerta "Saule vija zelta rotu" virsvadītāja Guna Trukšāne, kura vadījusi meistarklases Īrijā. Sazināmies ar apvienotā Īrijas, Ziemeļīrijas, Zviedrijas un Norvēģijas jauniešu kora “LABKī” māksliniecisko vadītāju Ingunu Grietiņu-Dārziņu. Arī jaunieši no Austrālijas ir ceļā uz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, lai svētkos pieda

Ja pensijas vecumu sasniegušie šobrīd atgrieztos no emigrācijas, viņiem Latvijā par ārvalstīs gūto vecuma pabalstu būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no pensijas summas 300 eiro. Tas ir tāpat kā Latvijas senioriem. Nodokļu atvilkumi daļai reemigrantu tad būtu iespaidīgi lieli. Diasporas politikas veidotāji to uzskatīja par šķērsli, kāpēc tūkstošiem senioru neatgriežas Latvijā.  Tieši tāpēc Saeimā iesniegti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurus 6.februārī deputāti jau atbalstīja pirmajā lasījumā,, lai ārvalstīs gūtajām pensijām piemērotu  neapliekamo minimumu tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī, kur pensija nopelnīta. Piemēram, Lielbritānijā tās ir 12 500 britu mārciņas gadā. Vairumā gadījumu tad pēc atgriešanās Latvijā reemigrantu senioriem nebūtu jāmaksā ienākumu nodoklis praktiski nemaz, proti pensija viņiem nesasniedz tos griestus, kas paredz uzsākt ienākumu nodokļa maksāšanu. Kā vērtēt Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli iecerētos grozījumus, kas p

31.janvārī Lielbritānija oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības (ES), taču realitātē sāks darboties vismaz 11 mēnešu ilgs pārejas periods, kurā Apvienotajai Karalistei joprojām būs jāievēro visas ES tiesību normas. Saskaņā ar oficiāliem datiem Apvienotajā Karalistē dzīvo 117 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo un viņi kopš 1.februāra dzīvo valsti, kas izstājusies no Eiropas Savienības. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts skaidrojam praktiskos jautājumus, kuri jārisina mūsu valstspiederīgajiem saistībā ar “Brexit”. Skaidrojam arī nianses par Eiropas veselības apdrošināšanas karšu derīgumu, gan par studiju maksu un pieeju studiju kredītam studentiem. Raidījuma viesi: Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte, departamenta vadītāja vietniece Dace Jansone un bankas "Citadele" ekonomists​ Mārtiņš Āboliņš. Sazināmies ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēs

Lai gan emigrācija ir samazinājusies, joprojām katrs desmitais valsts iedzīvotājs pie atbilstošiem nosacījumiem būtu gatavs pamest Latviju, demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem veltītā konferencē 2019.gadā norādīja sociologs Arnis Kaktiņš. Turklāt aptauju dati rāda, ka pēdējos piecos gados šādu cilvēku skaits Latvijā ir nemainīgs – aptuveni 12%. Attieksmi pret aizbraukšanu nemaina arī ekonomiskā izaugsme. Kāda ir sociālās kustības “Latvija strādā” un darba vakanču portāla "YourMove.lv" pieredze, kādas darba iespējas piedāvā uzņēmēji un kā mainās darbinieku prasības, kā arī, kāda loma reemigrācijā ir starptautiskiem biznesa centriem, kas bāzēti Latvijā? Kā atrast darbu Latvijā, ja ir vēlme pamest mītnes zemi, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījuma viesi: Tele2 Latvia” Personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere, „Solvay Business Services Latvia” personāla atlases speciāliste Lauma Kadiķe, kas pati pirms vairāk nekā gada atgriezās no ASV, “ABSL Latvija” starptautisko bizne

Privāto arhīvu liktenis – kāda ir mūsu pieredze trimdas kultūras vērtību apzināšanā un saglabāšanā. Dažādām atmiņu institūcijām ir dažādas intereses. Viens – kur likt trimdā izdoto literatūru, bet otrs – kas notiek ar saraksti un dokumentāciju? Trešais – memoriālo priekšmetu nozīme. Kur labāk trimdas materiālus glabāt – mītnes zemes krātuvē vai Latvijā, raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts vērtē Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāja, arhivāre Inese Kalniņa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja vietnieks zinātniskā darbā vadošais pētnieks, filoloģijas doktors Viesturs Zanders, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts un Latviešu Kopības Vācijā padomes pārstāve, aktīvi darbojas vairākās trimdas organizācijās Aija Ebdene. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņem vērtīgu dāvinājumu no Valdemāra Ģintera pēctečiem. Sazināmies ar arheologa un Lāčplēša ordeņa kavaliera

Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts analizējam, kā vērtēt līdzšinējās valsts aktivitātes reemigrācijas veicināšanā. Kāpēc ģimenes nespēj iedzīvoties un emigrē otrreiz? Kāda ir reemigrācijas koordinatoru loma un atbildība šo jautājumu risināšanā un kāpēc Latvijai ir būtiski izstrādāt ekonomiski pamatotu reemigrācijas politiku? Raidījuma viesi: reemigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Ija Groza, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits un stratēģiskās plānošanas eksperts, ekonomģeogrāfs Gatis Pāvils. Savukārt video zvanā šai raidījumā attālināti piedalās arī Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto. Sazināmies ar Kristīni Lauriņu Strasbūrā. 2017. gadā varēja lasīt intervijas ar Kristīni, kurās viņa stāsta, ka kopā ar vīru elzasieti un diviem bērniem, kuriem tobrīd bija 11 un 8 gadi, ir atgriezusies Latvijā pēc 15 gadu prombūtnes. Tagad ģimene ir atkal Strasbūrā. Elīna Pinto aicina 2020.gadā politikas vei

Šogad latviešu jaunieši no visas pasaules sabrauks Kurzemē uz 2x2 ziemas salidojumu “Mirklis”, kas norisināsies no 29. decembra līdz 1. janvārim. Tāpēc šīs reizes raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā attīstās pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2 , kas ir unikāla satikšanās telpa, jo saved kopā latviešu jauniešus no visas pasaules, un kā  kopā būšana, dancošana un iešana pirtī vai brīvā dabā ļauj stiprināt piederību Latvijai. Runājam arī par to, kā mainījusies diasporas jauniešu izpratne par Latviju un kas raksturo 2x2 kustību mūsu laikos. Raidījuma viesi: Āris Pūseps, 2x2 salidojuma vadītājs, Arlita Laine Dombrovska, 2x2 salidojuma dalībniece, Rozīte Katrīna Spīča, 2x2 semināra “Bez robežām” vadītāja Vācijā 2020.gadā, un Linards Kalniņš, 2x2 semināra “Bez robežām” vadītājs Vācijā 2020.gadā. 2x2 rīkotajos semināros piedalās jaunieši vecumā līdz 30 gadiem, savukārt salidojumā var piedalīties ikviens, kurš kaut reizi ir piedalījies kādā 2x2 seminārā. 2020.gadā iecerēti kopā četri 2

6. decembrī Berlīnē aizvadīts medicīnas profesionāļu sadarbības forums, kura gaitā notika diskusijas par Latvijas veselības aprūpes nozares attīstību, sistēmas izaicinājumiem, starptautisko pieredzes apmaiņu un sadarbības iespējām. Kā ārvalstīs strādājošie ārsti un māsas redz sadarbības iespējas ar Latviju, lai ar savu pieredzi un skatu no malas palīdzētu uzlabot mūsu veselības aprūpes sistēmu? Kādi ir secinājumi pēc medicīnas profesionāļu foruma Berlīnē, kāda ir motivācija medicīnas profesionāļiem tīkloties un vai redzējums „viņi – tur un mēs – te ” ir palicis pagātnē, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības valdes priekšsēdētājs ārsts Uģis Gruntmanis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs Ilmārs Dūrītis un Izglītības un zinātnes ministrijas biomedicīnas un veselības tehnoloģiju eksperts Uldis Berķis. Ierakstā uzklausām ārstu Kārli Rāceni. Viņš arī bij